Zemnieku saeima par dramatisko situāciju laukos: Šogad, nododot graudus, zemniekiem nākas pat piemaksāt

Labības kulšanas darbi šogad Latvijā norisinās nevienmērīgi, un raža joprojām nav novākta aptuveni trešdaļā apsēto platību, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Kamēr Zemgalē un Kurzemē lielākā daļa lauku ir nokulti, citos reģionos, īpaši Latgalē, darbi vēl ir tikai pusē, klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka situācija būtiski atšķiras gan starp reģioniem, gan saimniecībām. Saimniecībās, kurās novākšanas jauda ir liela, darbi rit straujāk, bet mazākās saimniecībās, kurām nav sava kombaina, kulšana notiek būtiski lēnāk.

Viņa norādīja, ka šobrīd tiek kultas auzas, vasaras kvieši, un vietām vēl norisinās noslēdzošie kviešu un rudzu kulšanas darbi, kurus iepriekš nebija iespējams veikt pārmērīgā mitruma dēļ. Nākamnedēļ varētu sākt vākt lauka pupas, bet griķi lielākoties būs vācami septembra beigās vai oktobrī.

Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka sākusies arī ziemas kviešu un rudzu sēja, bet darbus apgrūtina pārmitrā augsne, un daudzviet uz laukiem joprojām atrodas ūdens. Īpaši sarežģīta situācija ir Latgalē.

Viņa akcentēja, ka šogad ar ziemas rapsi apsētās platības būs par aptuveni 30% mazāk nekā pērn. Atbilstoši biedrības apkopotajiem datiem, dažādos reģionos situācija ir ļoti nevienmērīga, tostarp Kurzemē un Zemgalē vairāk nekā puse saimniecību rapsi iesējušas ap 75-100% no plānotajām platībām, bet Vidzemē šādu saimniecību ir 24%, Latgalē - 22%, bet Sēlijā - aptuveni 17%.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka Vidzemē un Latgalē gandrīz puse zemnieku rapsi šogad nesēs.

Viņa arī minēja, ka graudu kvalitāti šogad būtiski ietekmējušas ilgstošās lietavas. Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra iepriekš sniegtās informācijas, aptuveni 85-90% no līdz šim novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē.

Savukārt pēc "Zemnieku saeimas" informācijas nereti graudi neatbilst pat lopbarībai, bet der tikai kurināmajam. Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka šogad labākajā gadījumā tikai ap 40% ziemas kviešu varētu atbilst pārtikas kvalitātei, un arī tie iekļautos zemākajā kategorijā.

"Tas nozīmē ne tikai zemākus ienākumus pašiem lauksaimniekiem, bet arī lielas izmaksas par kaltēšanu, jo graudi ir mitri, kā arī augstu degvielas patēriņu, jo tehniku kulšanas laikā nereti nākas vilkt ārā no pārmitrās augsnes. Tāpat ir vairāki gadījumi, kad, aizvedot mitros graudus uz pieņemšanas punktiem, par tiem lauksaimniekam nākas pat piemaksāt," stāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka kopējais ražas apjoms šobrīd ir tuvu pēdējo gadu vidējiem rādītājam, bet ienākumus būtiski samazina ražas zemā kvalitāte un papildu izmaksas, kas nepieciešamas tās novākšanai.

"Jāņem vērā, ka nākamā gada ražu ietekmēs šī gada rudens mēneši - ja tie būs sausi, laicīgi būs iespējams iesēt ziemājus, cerot, ka jaunajā gadā gan ražas apjomi būs lielāki, gan kvalitātes rādītāji būs ievērojami augstāki," skaidroja biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka šā gada izaicinošie laikapstākļi nav nākuši par labu nevienai kultūrai, piebilstot, ka šogad piedzīvoto problēmu sekas jutīs ne tikai lauksaimnieki, bet arī virkne citu nozaru un Latvijas sabiedrība, jo tas ietekmēs Latvijas ekonomiku. Tostarp šogad pieaugšot produktu cenas, kā arī nodokļu ieņēmumi būšot ievērojami mazāki.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 826 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.