Ušakovs: Svētku laikā tūristu plūsma palielinās

Šonedēļ notiks viens no gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas galvaspilsētā – Rīgas svētki. Svētku priekšvakarā uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem aicinājām atbildēt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Svētki neatceļ nedz ekonomiskās norises, nedz ikdienas darbu Latvijas galvaspilsētā. Tāpēc uzdevām jautājumus par to, kā Rīgas ekonomiku ir ietekmējusi sankciju un embargo apmaiņa ar Krieviju, kāpēc Latvijas ostas zaudēja konkurences cīņā Klaipēdai, kādas pārmaiņas gaidāmas to gruntsgabalu un ēku īpašniekiem, kas pienācīgi nerūpēsies par saviem īpašumiem u.c.

– Šogad Rīga ir mainījusi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas politiku. Trīs procentu liela nekustamā īpašuma nodokļa likme tiek piemērota graustu īpašniekiem.

– Mēs labprāt piemērotu augstāku likmi. Trīs procentu likmi atļauj pašreizējā likumdošana. Mēs vērsāmies pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda ar aicinājumu ļaut palielināt šo likmi līdz pieciem sešiem procentiem. Atbalsts ir, bet lēmuma vēl mums nav. No nākamā gada mēs piemērosim 3% likmi zemei. Mēs ceram, ka tas motivēs īpašniekus savest kārtībā graustus vai arī motivēs pārdot tos īpašumus, kurus īpašnieki nav spējīgi apsaimniekot.

Savest kārtībā nenozīmē uzreiz uzcelt jaunu ēku vai renovēt graustu, veicot pilnu ēkas rekonstrukciju. Savest kārtībā nozīmē novērst apdraudējumu drošībai.

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme tiks piemērota ne tikai ēkām, bet arī par degradētām teritorijām. Ja kādam pieder zeme un uz šīs zemes ir izveidota, piemēram, nelegāla izgāztuve, tad šāda teritorija tiks uzskatīta par degradētu. Īpašnieks nedrīkst ignorēt to, kas notiek viņam piederošā īpašumā.

– Tikko redzēju, kā notiek filmēšana Alberta ielā. Kinofilma bija par 20. gadsimta sākumu, bet kadrā Alberta ielu nevarēja parādīt pilnībā, jo ielas vidū vienam namam pāri fasādei ir pārvilkts zaļš siets. Ilgās rekonstrukcijas ierobežo Rīgu izmantot savu kultūrvēsturisko potenciālu, kaut vai kļūstot par perfektu skatu laukumu kino jomā.

– Agrāk nebija ierobežot laiks, cik ilgi var izmantot zaļās plēves, lai piesegtu brūkošas fasādes. Tagad ir noteikts maksimālais termiņš – divi gadi. Pēc diviem gadiem plēve ir jānoņem, bet pirms tam ēka ir jāsakārto. Es ceru, ka šis ierobežojumus būs motivējošs ēku īpašniekiem. Ēkas ir jāuztur kārtībā vai ir jāpārdod. Jāpiebilst, ka visi Rīgas grausti ir privātā un valsts īpašumā. Pašvaldībai piederošu graustu Rīgā nav.

– Kā termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas minimālā ieguldījumu līmeņa paaugstināšana ietekmēja Rīgas attīstību?

– Pateicoties šai programmai, būtiski pieauga pieprasījums pēc telpām Rīgas centrā. Rezultātā Rīgas kultūrvēsturiskais centrs tika sakārtots. Tika veikti ieguldījumi. Kā piemēru var nosaukt jau pieminēto Alberta ielu. Rīgas kultūrvēsturiskais centrs ir sakopts tieši pēdējo gadu laikā. Pieprasījumu un finansējumu nodrošināja tieši šī programma. Tas bija veiksmīgs piemērs. Rīgā ienāca cilvēki, kas maksāja nodokļus, veica lielus ieguldījumus un pirkumus, sāka biznesa aktivitātes. Manuprāt, pat minimālā ieguldījumu līmeņa palielināšana lielas problēmas neradītu. Par 250 000 eiro Maskavā var nopirkt pusi no istabas, turklāt ļoti tālu no centra un sliktā stāvoklī.

Pirms vēlēšanām Saeima piekrita nacionāļiem un populistisku mērķu dēļ nulles lasījumā pieņēma likumprojektu, kurā tika piedāvāts Krievijas pilsoņiem vispār aizliegt iegūt termiņuzturēšanās atļaujas pret nekustamā īpašuma pirkumu.

– Šis priekšlikums tika plaši komentēts lielākajos Krievijas medijos.

– Tieši tas bija dramatisks sitiens visam tirgum. Potenciāls pircējs nesaprata, aizliedz vai tikai plāno aizliegt. Liela daļa neko nezina par Latvijas Saeimas lasījumiem, kurā stadijā likums skaitās pieņemts, kad noraidīts. Tāpēc daudzi, uzzinot šo jaunumu, momentā meklēja mājokļa iegādes vietu citur. Nesen biju Budapeštā. Tur reklāmas krievu valodā piedāvā iegādāties nekustamos īpašumus pret uzturēšanās atļauju. Tas pats notiek Somijā un citviet.

Rīgā pašlaik ir viens, divi vai trīs darījumi mēnesī. Tas rada zināmas problēmas, bet ne tik lielas kā Jūrmalā, kurā jau ir gatavi 80 jaunie projekti. Tik lielu nekustamo īpašumu apjomu pat pirmskrīzes apstākļos varētu pārdot aptuveni piecu gadu laikā, bet pašreizējos apstākļos, lai atgūtu ieguldīto, būs jāgaida desmit, piecpadsmit gadus.

– Krievijā jau ir arī objektīvi apstākļi – ekonomiskā krīze un nozīmīga vietējās valūtas devalvācija. Cik lielā mērā ekonomiskā krīze samazināja Krievijas tūristu plūsmu uz Rīgu?

– Devalvācija nozīmīgi ietekmēja Krievijas iedzīvotājus. Uz ārzemēm viņi kopumā tagad brauc daudz mazāk – uz visām ārzemēm, arī uz Latviju. Pirms gada 30% no visiem Rīgas ārvalstu tūristiem bija Krievijas pilsoņi, šogad – 20%. Krievijas tūristi joprojām ir lielākā ārvalstu tūristu grupa, bet viņu skaitliskais samazinājums ir tuvu 50%.

Cenšamies darīt visu iespējamo, lai noturētu tūristu interesi. Viens piemērs ir festivāls Kubana, pateicoties kuram Rīgas vārds izskanēja medijos visā pasaulē.

– Mani izbrīnīja sašutuma vētra par šo pasākumu. Rīga pozicionējās kā neitrāla vieta, kurā var notikt tautas diplomātijas pasākumi pat konflikta apstākļos.

– Jā! Tā ir tautas diplomātijas izpausme, bet vienlaikus tā ir iespēja atgādināt par Rīgu pasaules medijos. Pateicoties šādām Rīgas aktivitātēm, īpaši laikā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, mēs ļoti veiksmīgi reklamējamie rietumu virzienā. Rezultātā mums ir Rietumeiropas valstu tūristu pieaugums.

Otra problēma ir naudas daudzums, ko tūristi iztērē. Rietumeiropas tūristi, salīdzinot ar Krievijas tūristiem, mazāk tērē restorānos, viņi izvēlas lētākas viesnīcu istabas utt. Tas, protams, atstāja ietekmi uz nozares ienākumiem. Taču Rīga netaisās apstāties. Mēs turpinām strādāt ar partneriem gan ES, gan austrumu virzienā.

Tikai tūrisms nevar atrisināt visas problēmas. Rīgas tūrisma plūsma ir izteikti sezonāla. Martā pa Rīgas ielām slapjuma, mitruma un aukstuma dēļ nav patīkami pārvietoties pat rīdziniekiem, kur nu vēl tūristiem, kuri izvirza augstas ērtības prasības. Lielas tūrisma plūsmas Rīgā ir vasarā un janvāra pirmajā dekādē, kad Krievijā ir garās pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas, jo Rīga šajā laikā ir jauki izrotāta un uzposta.

Mēs turpināsim strādāt ar austrumu virzienu, taču Krievijas rubļa devalvācijas fakts ir ar daudz lielāku ietekmi pat par visiem embargo un sankcijām. Tas visai smagi ietekmē Rīgas ekonomiku, īpaši Rīgas uzņēmumus, kas ir orientēti uz eksportu. Uz šī fona Rīgas brīvostas panākumus var uzskatīt par lieliskiem. Rīgas ostai pagājušajā gadā bija izdevies sasniegt pieaugumu. Krievijai ir vajadzīga valūta, tātad jāpalielina eksports, bet savu ostu jaudu nav tik daudz, cik būtu vajadzīgs. Domāju, ka šo gadu Rīgas osta pabeigs ar līdzīgu pārkraušanas apjomu kā pērn.

– Konkurencē par tranzīta virzienu Klaipēda šogad ieguva vietu Ķīnas un Kazahstānas preču pārvadājumu loģistikā. Kas traucēja Latvijas ostām gūt līdzīgus panākumus? Kas ir pasliktinājis Latvijas tranzīta nozares konkurētspēju un deva tik lielas priekšrocības kaimiņvalstij?

– Jūs nenosaucāt Klaipēdas panākumus arī Baltkrievijas kravu piesaistē!

Igaunijā un Lietuvā, atšķirībā no mums, stratēģiskos jautājumus neatļaujas upurēt par labu sīkām iekšpolitiskajām spēlītēm. Latvijā momentā atsakās no stratēģiskās virzības, lai tikai pielabinātu kādu kaprīzu koalīcijas partiju. Tā bija jautājumā par uzturēšanās atļaujām, tā bija arī jautājumā par ostām. Mūsu ostām no 2011. līdz 2014. gadam bija jācīnās ar visādiem sprūdžiem, kuriem galvā bija pilnīgs ķīselis, par to, kas ir ostas, kas ir konkurence un kā ostām būtu jāstrādā…

Tomēr, vērtējot objektīvi, Klaipēdas panākumus nodrošināja divi faktori. Pirmkārt. Lietuvieši labi strādā! To nevajag nenovērtēt, un nenovērtēt konkurentus ir liela kļūda. Otrkārt. Ir gandrīz bezcerīgi ostām piesaistīt jaunus klientus, kad valdība to tik vien dara kā torpedē ostu darbu. Tas attiecas gan uz Rīgu, gan uz Ventspili. Un tāds ir rezultāts. Par spīti tam Rīga šajā laikā spēja palielināt pārkraušanas apjomus.

– Tiklīdz ieradīsies bēgļi, vieta, kur viņi vislabprātāk meklēs darba vai peļņas iespējas, būs Rīga. Vai Rīga bēgļiem ir gatava?

– Pagaidām man nav saprotams, cik liels būs mums iedalīto bēgļu skaits. Ir nosaukts skaitlis 250. Zinot mūsu valdības spēju vai, pareizāk, nespēju aizstāvēt Latvijas intereses starptautiskajā līmenī, ir maz ticams, ka šis skaitlis būs tik mazs. Manuprāt, uzņemamo bēgļu skaits nav zināms. Mums bija operatīvās sanāksmes. Secinājumi ir – Rīgas pašvaldībai nav brīvu telpu operatīvajai bēgļu izvietošanai.

– Daudzi lasītāji Rīgas satiksmes augstos tarifus saista ar pāreju uz elektronisko norēķinu sistēmu, lai gan uz līdzīgu sistēmu pārgājušas faktiski visas Eiropas lielpilsētas.

– Rīgas etalona sistēma ir ar plašāku izmantojumu nekā, piemēram, Oyster karte Londonā. Ekarti var papildināt ar jaunām iespējām, un tas tiek nemitīgi darīts. Piemēram, jau no nākamā gada 1. janvāra ar Rīgas satiksmes skolēna ekarti varēs norēķināties Rīgas skolu ēdnīcās. Tās tiks apgādātas ar speciālajiem lasītājiem. Vecākiem būs iespēja pārskaitīt naudu uz ekarti, nevis izsniegt skaidrā, un tā būs garantija, ka nauda tiks iztērēta par veselīgām pusdienām, nevis par kaut ko neveselīgu, kokakolu, čipsiem utt. Vecāki varēs kontrolēt, ko skolā ēd viņu bērni. Vienlaikus tas dos iespēju nodrošināt bezmaksas ēdināšanu trūcīgajiem bērniem. No 1. janvāra bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, tie ir attiecīgi 478 un 216 bērni, tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšanu. Agrāk to nevarējām darīt, jo psiholoģiski bija nepareizi skolās atklāt, kurš bērns ir trūcīgs un par kura ēdināšanu maksā pašvaldība. Ieviešot jauno sistēmu, nebūs zināms, kas ieskaita naudu Rīgas satiksmes skolēna ekartē – vecāki vai pašvaldība. Līdz ar to trūcīgo bērnu anonimitāte tiks nodrošināta.

Etalonam ir daudzas citas iespējas. Tas sniedz informāciju, cik daudz pasažieru, kad un ar kādu maršrutu brauc utt.

– Centrālā statistikas pārvalde publiskoja režģa kartes, kurās attēlo Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju blīvumu, cilvēku skaitu ar augstāko izglītību, mājokļu kvalitāti utt. Rīgas un tās apkārtne attēlota 100 metru lielos kvadrātos. CSP kartes ir izcils palīgs biznesa plānošanā. Vai Rīgai ir ieceres publiskot savus datus, lai atvieglotu biznesa plānošanu?

– Mums no šī gada sākuma ir sākts projekts par datu publiskošanu, tas vēl ir sākuma stadijā, taču jau tagad ir saņemts viennozīmīgs sabiedrības atbalsts. Pagaidām pa vasaru mēs skatāmies, kā tiek izmantoti šie dati un cik lietderīga bijusi to publiskošana kopumā. Taču rudenī šis valstī unikālais projekts noteikti tiks turpināts. CSP piemērs ir ļoti labs, un mēs vērtēsim, kā to iekļaut mūsu projektā. Mūsu plāns ir online režīmā rādīt arī katra autobusa, trolejbusa atrašanās vietu utt. Plānots sniegt informāciju par vidējiem iedzīvotāju ienākumiem utt., protams, neatklājot personas datus. Es ceru, ka ar laiku mēs pārspēsim CSP piemēru.

– Šonedēļ notiks Rīgas svētki. Ar ko plānojat iepriecināt rīdziniekus?

– Rīgas svētkiem ir divi mērķi. Pirmkārt, tie ir svētki rīdziniekiem – galvaspilsētas dzimšanas diena. Otrkārt, tie ir svētki Rīgas viesiem. Tie veicina tūristu plūsmu uz Rīgu. To arī var novērot. Nedēļās, kad notiek lielākie Rīgas masu pasākumi, tūristu plūsma pieaug. Tas ir vērojams gan Jāņu svinību laikā, kad jau trešo gadu pēc kārtas kopā ar Raimondu Paulu notiek svētku koncerts, gan Jaungada svinību laikā, gan Rīgas svētkos. Šajos pasākumos kopā ar rīdziniekiem piedalās arvien vairāk un vairāk ārvalstu tūristu.

Es detaļas varbūt nestāstīšu. Svētku programma būs plaši pieejama. Svētki notiks no piektdienas līdz svētdienai. Jaunums ir svētku pārnešana arī uz apkaimēm. Pasākumi notiks gan pa Daugavas asi no Vecmīlgrāvja līdz Ķengaragam, gan jaunajos un skaistajos projektos – Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā u.c.

Svarīgākais – svētku kulminācija, tostarp arī svētku uguņošana, norisināsies nevis svētdien, kā tas bija daudzus gadus, bet sestdienas (15. augusta) vakarā. Svētdien svētki turpināsies, bet tie būs vairāk orientēti uz ģimenēm ar bērniem. Tāpēc aicinu visus rīdziniekus un Rīgas viesus – sanāksim kopā svinēt Rīgas dzimšanas dienu!