Lielvārdieši savu latiņu tur augstu

© publicitātes

Lielvārdes mūzikas skolas koris Lielvārde Pasaules koru olimpiādē piedalījies jau vairākkārt un ar panākumiem, kopumā uz Latviju atvedot sešas medaļas, arī – zelta. Arī Rīgā lielvārdieši uzstāsies, bet olimpiādi viņi būs jau ieskandinājuši dzimtajā pilsētā kopā ar Čehijas labāko bērnu kori Iuventes, gaude!

INTEKULTUR rīkotajos pasākumos Lielvārdes koris piedalās kopš 1997. gada. «Tas bija Musica Mundi, kur dziedājām ik gadu, tāpēc mums 1999. gadā tika atsūtīts piedāvājums būt arī pirmās Pasaules koru olimpiādes dalībniekiem.

Nezinājām, kas tas būs un kā būs, bet braucām,» atceras diriģente Baiba Klepere. Toreiz no Latvijas bijis maz dalībnieku, jo šie konkursi pat Eiropas robežās ir dārgi. Tomēr tad, kad olimpiādes notika Vācijā un divreiz Austrijā, Lielvārde atradusi finanses

un piedalījusies, bet tālas zemes gan nav bijušas pa kabatai – ne pašvaldībai, ne vecākiem. Kad uzzinājuši, ka 2014. gadā Rīga uzņems pasaules dziedātājus, nešaubīgi pieteikušies konkursam. Bet pirms tikt uz šādu pasākumu, tāds gods bijis jānopelna, norāda B. Klepere, tāpēc uzstājušies 2012. gadā starptautiskajā konkursā Itālijas pilsētā Riva del Garda, kur vinnējuši bērnu kategorijā, un tas bijis kā sertifikāts, ka var piedalīties olimpiādē. Konkurence šādos konkursos esot milzīga, tāpēc uzvara tajā ir nozīmīga. Turklāt jāņem vērā, ka daudzos koros dalībniekus uzņem ar lielu atlasi, bet Lielvārdē tādas iespējas nav, tāpēc jo īpaši prieks par tādu atzinību.

«Iegūt balvu nav viegli, bet noturēt latiņu ir vēl grūtāk. Es jau bērniem teicu, ka te būs sīva spēkošanās, jo dalībnieki būs ļoti spēcīgi. Galvenais ir dabūt zelta medaļas, jo tas tiešām ir augsts novērtējums, » uzsver diriģente, piebilstot, ka līdz šim kopumā esot saņemtas sešas medaļas.

Darbs konkursos esot ļoti saspringts, arī šoreiz tā būs, jo koris piedalās trīs kategorijās. Divas uzstāšanās Lielvārdei esot 10. jūlijā, trešajā kategorijā – 12. jūlijā. Ja divās no tām jādzied pa četrām dziesmām katrā, tad skatuviskās folkloras grupā ir jārāda uzvedums ar neierobežotu skaņdarbu skaitu. «Izpildīsim desmit dziesmas. Arī bērnu koru sadaļā repertuārs nav viegls, bet interesants. Esam izvēlējušies Ērika Ešenvalda dziesmu, ko viņš mums speciāli rakstīja un kuras izpildījumu pats, iespējams, nav dzirdējis. Itālijā to ļoti labi uzņēma. Būs arī Andra Dzenīša, Pētera Vaska darbi,» stāsta B. Klepere, nopūšoties, ka patiesībā tas esot šausmīgs darbs, ko esot uzņēmušies. Esot brīži, kad barot sevi par to un domājot – vai tiešām viņai tas vajadzīgs? Jo nav jau tā, ka jāmēģina tikai konkrētās dziesmas, viss repertuārs ir jātur līmenī, citādi neatkārtojot viss ātri aizmirstas.

Konkursos cenšoties redzēt arī citus savas kategorijas dalībniekus, taču – ne pirms savas uzstāšanās, lai lieki nekacinātu. Stress jau tā ir milzīgs, tas sākot lēnām kāpt jau atklāšanas ceremonijas laikā. «Klausos korus, un tad šķiet – tie taču tik labi dzied, manējie noteikti ne klāt nestāv. Ko es te meklēju? Bet tad izrādās, ka tā nemaz nav. Galu galā esam noturējušies gan starptautiskajā apritē, gan Latvijas koru karos,» pasmaida B. Klepere.

Sarunas beigās ieskanas telefona zvans. Diriģente paskaidro, ka tas ir par tērpiem, kas top tieši uz šo pasākumu. Viņiem gan esot skaisti Lielvārdes novada tautastērpi, taču tie visām kategorijām īsti piemēroti nav, tad nu nolemts šūdināt jaunus.

Svarīgākais