Audžuģimenes ir institūcija, kas izveidota, lai bērniem, kuri veselības un dzīvības apdraudējuma dēļ šķirti no saviem vecākiem, dotu iespēju uz laiku dzīvot ģimeniskā vidē, tomēr arī šajās ģimenēs bērni ne vienmēr jūtas labi, intervijā aģentūrai LETA atzina Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
"Pagājušā gadā bija lielākais skaits gadījumu, kad bērni tika šķirti no audžuģimenēm - kopumā tika pieņemti septiņi vienpersoniskie lēmumi. Tie tika pieņemti gan vardarbības dēļ, gan tāpēc, ka mums likās, ka bērni netiek pienācīgi aprūpēti," pastāstīja Krasnogolovs. Trīs no šīm ģimenēm bijušas Rīgas audžuģimenes, pārējās - ārpus Rīgas.
Lielākā daļa bērnu audžuģimenēs jūtas drošībā, tomēr pavīd arī gadījumi, kad audžuģimenēm ir nepareiza izpratne par veidiem, kā viņi varētu par bērnu rūpēties. "Piemēram, audžuvecāki apņēmušies bērnu audzināt kārtīgu, lai viņš zinātu, kas ir darbs - ierāda bērnam divus hektārus, lai kaplē. Es saprotu, ka grib pieradināt bērnu pie darba, bet tas nenozīmē, ka dzimšanas dienā ir jādāvina papildu vēl divas vagas, ko ravēt, kamēr bērnam nav pat īsti, kur apgulties. Viens tāds gadījums arī ir bijis," pastāstīja bāriņtiesas priekšsēdētājs.
"Parasti sūdzas, ka bāriņtiesa ir birokrāti un piekasās, kur nevajag, bet mums ir jāpilda tas, kas rakstīts likumā. Man liekas, ka ir adekvāti prasīt no audžuģimenes ļoti plašu informāciju un uzraudzīt, kas notiek ar bērnu," piebilda Krasnogolovs.
Šobrīd ap 200 Rīgas bērnu ir ievietoti audžuģimenēs, mazāk kā puse no tiem - Rīgas audžuģimenēs. Šajās ģimenēs bērni dzīvo līdz brīdim, kad var atgriezties pie vecākiem vai tiek adoptēti.
LETA jau ziņoja, ka audžuģimeņu kustība Rīgā ir apstājusies - šogad Rīgas audžuģimeņu skaits sarucis līdz 53 ģimenēm salīdzinājumā ar 56 ģimenēm pērn. Krasnogolovs pastāstīja, ka šogad divas ģimenes zaudējušas šo statusu, jo devušās peļņā uz ārvalstīm, bet vēl viena ģimene, pēc bāriņtiesas domām, ir padarījusi labu darbu, bet ir izdegusi un nav spējīga pildīt šo pienākumu.
Jautāts, kāpēc audžuģimeņu popularitāte ir tik zema, Krasnogolovs atbildēja: "Mēs nespējam izskaidrot, kāpēc tas tā ir. Esam secinājuši, ka tas nevarētu būt finansiāls jautājums, jo bāriņtiesas apstiprinātajām audžuģimenēm Sociālais dienests bērna uzturēšanai maksā pietiekoši labi - 150 latu mēnesī."
Bieži vien par audžuģimenēm kļūst pedagogi, psihologi, sociālie darbinieki, ārsti, kuriem tas nav pamata darbs, bet misijas apziņa. Visdrīzāk, Rīgā informācijas apjoms nav pietiekami sasniedzams, tāpēc audžuģimeņu skaits nepieaug.
"Otrs jautājums - ļoti daudzi, kas varbūt varētu šo lietu darīt, saprot, ka tas ir ļoti sarežģīts, smags, komplicēts un ļoti atbildīgs solis. Bieži vien to nedara, jo ir savi bērni, vai ģimenes saprot, ka gadījumā, ja pieņems savā ģimenē vēl kādu, vēlāk būs ļoti grūti atdot viņu atpakaļ, jo audžuģimene ir tikai uz laiku, tā nav uz mūžu," skaidroja Krasnogolovs.
Krasnogolovs arī atzina, ka audžuģimenēm pieņemtie bērni var būt liels izaicinājums. Bērniem, kuri tiek piedāvāti audžuģimenēm, bieži vien nav ģimenes locekļu, viņi ilgstoši ir dzīvojuši antisociālos apstākļos un šiem bērniem mēdz būt atkarību un dažādas citas problēmas.
"Lielākā daļa bērnu ir pusaudži ar ļoti lielu, smagu bagāžu, līdz ar to ir ļoti grūti ar viņiem saprasties. Ir gadījumi, kad audžuģimenes pieņemtu bērnu pēc nedēļas atved mums atpakaļ un saka, ka netiek galā. Patlaban lielākā tendence ir pusaudži, kuri domā, ka zina, kā labāk dzīvot un rīkoties, viņiem nav elementāras cieņas pret vecākiem, līdz ar to automātiski rodas problēmas izglītībā, saskarsmē, sadzīvē, sākas atkarību problēmas, administratīvie sodi, kriminālsodi utt.," pastāstīja Krasnogolovs.