Bauskas pašvaldības vadītājam šodien nācies mainīt dienas plānus, viņaprāt, nepamatotas ažiotāžas dēļ, kas sacelta ap piektdien, 14.septembrī, Bauskā atklāto pieminekli pilsētas aizstāvjiem 1944.gadā, aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips (V).
Viņš informēja, ka 14.septembrī Bauskas pilskalnā tika atklāts piemineklis "Bauskas aizstāvjiem". Piemineklis veltīts unikāliem notikumiem 1944.gadā, kad toreizējais Bauskas apriņķa priekšnieks Jānis Uļuks aicināja iedzīvotājus pretoties padomju karaspēkam. Viņa aicinājumam atsaucās ap 300 jaunu puišu, kuriem pievienojās leģionāri un citi Vācijas karaspēka vienību karavīri, taču lielākā daļa šajās cīņās pret okupāciju bija civiliedzīvotāji.
Pieminekļa uzstādīšanas idejas autors ir viens no retajiem dzīvi palikušajiem 1944.gada Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībniekiem, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Bauskas rajona nodaļas vadītājs Imants Zeltiņš, kurš kaujās pie Bauskas zaudējis plaukstas.
Piemineklis izveidots par ziedojumiem, kas saņemti gan no Nacionālo karavīru biedrības, biedrības "Daugavas Vanagi", gan no privātpersonām, bet tas atrodas uz pašvaldības zemes. Pieminekļa atklāšanā Bauskas pašvaldību pārstāvējis deputāts un vēsturnieks Raitis Ābelnieks (VL/TB-LNNK).
No medijiem Veips uzzinājis, ka pret šo pieminekli protestē "Apvienība pret nacismu", vēršoties arī pret pašvaldību.
"Uzskatu, ka šim piemineklim ar nacismu nav nekā kopīga, un nedomāju jebkā izvērtēt tā uzstādīšanu, nedz izvērtēt deputāta Ābelnieka dalību tā atklāšanā. Ap šo notikumu ir sacelta nepamatota un mākslīga ažiotāža. Neviens no biedrības "Apvienība pret nacismu" ar mani nav kontaktējies, neesmu saņēmis nedz vēstules, nedz citādus pieprasījumus atkāpties," skaidroja Veips.
Bauskas mērs pauda nožēlu, ka izjūt tendenciozu un provokatīvu mediju interesi, jo pusi dienas pārsvarā no medijiem krievu valodā viņš saņemot lūgumus komentēt šā pieminekļa uzstādīšanu. "Pēkšņi ar mani sazinās gan prese, gan raidstacijas, gan telekanāli, piemēram, "1BK" un "RTR". Diemžēl jautājumi tiek uzdoti klaji provokatīvi un jautātāju attieksme ir drīzāk naidu veicinoša nekā objektīva," skaidroja Veips.
Piemineklis ir aptuveni divus metrus augsta obeliska veidolā, tajā iekalts uzraksts "Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju", un līdzās tam iekalti datumi, kas liecina, ka tas veltīts Bauskas aizstāvjiem, kas cīnījās 1944.gadā no 28.jūlija līdz 14.septembrim. Pieminekļa apakšā iekalts bijušā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa teiktais: "Latvijai jābūt latviešu valstij."
"Apvienības pret nacismu" valdes priekšsēdētājs Jānis Kuzins medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka "ir nepieņemami tērēt pašvaldības budžeta līdzekļus nacistu slavināšanai un celt tiem pieminekļus. "Apvienība pret nacismu" uzskata, ka pieminekli vajag demontēt un pārvietot uz "Waffen SS" brāļu kapiem".
Kuzins uzskata, ka Bauskas novada domes priekšsēdētājam būtu jāatkāpjas no amata un jāatvainojas tiem, "kas cieta no nacistu zvērībām Latvijā". "Ja tas nenotiks, "Apvienība pret nacismu" vērsīsies pie vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministra ar lūgumu Bauskas novada domes priekšsēdētāju atlaist," teikts Kuzina paziņojumā.
Arī Krievijas vēstniecība stingri nosoda pieminekļa uzstādīšanu Bauskā ""Waffen-SS" policijas soda bataljona cīnītājiem". Krievijas vēstniecības preses atašejs Vadims Ponomarjovs uzsver, ka "tas ir skumji, ka mūsdienu eiropeiskajā Latvijā par pašvaldības naudu, piedaloties pilsētas varas pārstāvjiem, kā arī iesaistot skolēnus, tiek godināti soda bataljona locekļi".
Krievijas puse atgādina, ka "saskaņā ar ANO rezolūciju "Par nepieņemamām aktivitātēm, kas veicina rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un citu neiecietību" starptautiskā kopiena stingri un skaidri nosoda nacistu kustības jebkāda veida, tostarp bijušo "Waffen-SS" locekļu, slavināšanu".
Savukārt Saeimas deputāte Irina Cvetkova (SC) norāda, ka "pieminekļa "esesiešiem" atklāšana 14.septembrī Bauskā" ir atklāta nacisma slavēšana. "Waffen SS" policistu nosaukšana par "aizstāvjiem pret okupāciju" ir oficiāla nacisma glorificēšana un ņirgāšanās par vēsturi, uzskata SC deputāte.
Deputāte pauž sašutumu, ka atklāšanas pasākumā ir piedalījušies arī pašvaldību pārstāvji. Viņa atgādina, ka krimināllikums paredz kriminālo atbildību saistībā ar noziegumu pret cilvēci attaisnošanu, aģentūru LETA informēja apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvji.
Kā ziņots, Latvija 2008.gadā atturējās balsojumā par ANO rezolūciju, kurā nosodīta nacisma un "Waffen SS" leģiona bijušo karavīru slavināšana un fašisma apkarotāju pieminekļu likvidēšana, jo, lai gan atbalsta cīņu pret ksenofobiju un neiecietību, taču nepiekrīt vairākiem apšaubāmiem apgalvojumiem un faktoloģiski neprecīziem formulējumiem tās tekstā.
Ārlietu ministrijā aģentūrai LETA 2008.gadā norādīja, ka šajā balsojumā kopumā atturējās 54 valstis, tostarp visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.