Jau šogad pēc līguma noslēgšanas ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centru" sāksies darbs pie optiskās dzīslas elektronisko sakaru tīkla izveides pašvaldībās, kurās nav optiskā tīkla pieslēguma un kur neviens komersants tādu neplāno izveidot, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē stāstīja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.
Pērn Eiropas Komisijā saskaņota Optiskā tīkla valsts atbalsta programma, kā arī izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, lai to īstenotu divās kārtās.
Kā norādīja Beļskis, ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centru" patlaban tiek slēgts līgums par tīkla projektēšanu un šogad jau tiks veiktas iepirkumu procedūras par pirmās kārtas, aptuveni 1900 kilometru, optiskās dzīslas nogādāšanu pašvaldībām.
Kopumā līdz 2015.gada 31.augustam pirmajā kārtā paredzēts izveidot 165 pieslēguma punktus novadu un teritoriālo vienību savienošanai ar optisko tīklu. Beļskis skaidro, ka, visticamāk, tīkla pieslēguma punkti tiks izvietoti pašvaldību ēkās, un to kapacitātei būs jābūt tādai, lai vismaz pieci komersanti varētu signālu tālāk sadalīt patērētājiem.
Kopējā pieļaujamā valsts atbalsta summa optiskā transporta tīkla izveidei valsts programmā ir 71,5 miljoni latu, no kā 85% sedz Eiropas Savienības (ES) līdzekļi.
Valsts atbalsta programma esot nepieciešama, jo Satiksmes ministrija pērn pētījuma konstatējusi, ka 363 jeb 71,2% no Latvijas teritoriālajām vienībām nav pieejami optiskie tīkli, un neviens no elektronisko sakaru komersantiem tuvāko trīs gadu laikā tādu neplāno veidot, jo tas nav ekonomiski izdevīgi.
Tas ļaušot Latvijai izpildīt ES stratēģiju "Eiropa 2020", kas nosaka, ka līdz 2020.gadam platjoslas pārklājumam ar ātrumu 30 megabiti sekundē vai vairāk jābūt pieejamiem 100% ES iedzīvotāju, savukārt īpaši ātram platjoslas pieslēgumam ar ātrumu vairāk nekā 100 megabiti sekundē - vismaz 50% Eiropas mājsaimniecību.
Patlaban Latvijā ar platjoslas internetu saprot pieslēgumu, kas sasniedz vismaz 256 kilobitus sekundē, un tāds esot pieejams visur, jo 87% teritorijas pieejams 3G mobilais sakaru tīkls, taču Beļskis uzsvēra, ka valsts e-pārvaldes, uzņēmējdarbības, izglītības, darba un izklaides attīstībai nepieciešams attīstīt sakaru tīklu vēl tālāk.