Latgales attīstībai iesniegti 400 priekšlikumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu Latgales attīstībai, informēja VARAM ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) padomnieks Kristaps Kaugurs.

Iesniegti ierosinājumi, idejas un konkrēti piedāvājumi par reģionā veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībā, izglītībā, infrastruktūras uzlabošanā un citās jomās.

Visi ierosinājumi tiek strukturēti izvērtēti ekspertu grupās, identificējot būtiskākos veicamo aktivitāšu virzienus, kas izsakāmi atslēgas vārdos - mobilitāte, sadarbība, resursu pieejamība, iniciatīva.

11.aprīlī Daugavpils universitātē notiks reģionālais forums "Iespēju Latgale", kurā ikviens interesents varēs iepazīties ar saņemtajiem ierosinājumiem un gūt ieskatu ideju apkopošanas un analīzes procesā. Forumu radošā gaisotnē vadīs Haralds Burkovskis, un tajā piedalīsies arī vairāki ministri.

Dalībai forumā var reģistrēties VARAM mājaslapā, aizpildot anketu. Savukārt tiem, kuri nevarēs būt klāt foruma norises vietā, būs iespējams to vērot mājaslapā interneta tiešraidē.

Kā ziņots, VARAM paudusi gatavību atbalstīt tādus priekšlikumus Latgales attīstības veicināšanai, kas sekmētu gan jaunu uzņēmumu izveidi, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vietējo un ārvalstu investoru piesaistei. Vienlaikus ministrija nemēģināšot "pārrakstīt" visas esošās atbalsta programmas, bet gan piedāvās tādus pasākumus, kuros būtu veicami uzlabojumi.

Kā ziņots, ar premjera Valda Dombrovska (V) rīkojumu izveidota valdības darba grupa, kurai būs jāsagatavo rīcības plāns Latgales problēmu risināšanai un reģiona attīstībai.

Darba grupa izveidota, lai "risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, ieviestu īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti un izstrādātu Latgales attīstības plānu".

Vadības grupas vadītājs ir Sprūdžs, bet viņa vietniece - labklājības ministre Ilze Vinķele (V).

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais