Latgalē no dūņu laukiem "Križi" noplūdušais piesārņojums novērojams piecās zemes vienībās

© facebook.com

Valsts vides dienests (VVD), veicot piesārņotās vietas apsekošanu ar dronu, konstatējis, ka Latgalē no dūņu laukiem "Križi" noplūdušais piesārņojums ir novērojams piecās zemes vienībās, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD vērš uzmanību, ka šī avārija un tās rezultātā radītais vides piesārņojums ir vērtējams kā lokāla līmeņa - gan no skartās teritorijas, gan piesārņojuma ietekmes uz vidi aspekta.

Kā norāda Kļaveniece, pirmdien turpinājās no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūdušo dūņu savākšanas jeb izsūknēšanas darbi, kas tika sākti pagājušajā sestdienā.

Savukārt, ja tuvākajās dienās laika apstākļu ietekmē vairs nebūs iespējams turpināt piesārņojuma savākšanu, to izsūknējot, piesārņojuma savākšanā tiks iesaistīta smagā tehnika.

Pirmdien avārijas vietā turpinājās Stropes (Stropicas) upes ūdens bagātināšana ar skābekli jeb aerācija. Darbus veic pirms Stropes upes ietekas Līksnas upē. Plānots, ka Stropes upes aerāciju veiks līdz šīs nedēļas beigām.

VVD vides inspektoru veiktie skābekļa mērījumi gan Stropes upē, gan Līksnas upē liecina, ka skābekļa līmenis ir normas robežās.

VVD inspektori uzsver, ka kopumā vides stāvoklis abās ūdens tilpēs turpina uzlaboties, vizuāli piesārņojums ūdenī samazinājies, tas novērojams vairs tikai pie krasta. Jauna dūņu noplūde Stropes upē nav konstatēta. Zivju bojāeja avārijas vietā līdz šim nav novērota.

Papildus turpinās sabrukušā aizsargvaļņa posma atjaunošanas darbi, piebilst Kļaveniece.

LETA jau ziņoja, ka Latgalē avārijas dēļ no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūduši aptuveni 14 000 tonnu dūņu, piesārņojumam ieplūstot Līksnas upē.

VVD 25.novembrī saņēma informāciju par avārijas situāciju dūņu laukos "Križi" Kašatņikos, Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā. Notikuma vietā VVD inspektori konstatēja, ka vaļņa nobrukuma rezultātā no dūņu laukiem vidē noplūdis liels apjoms dūņu, tajā skaitā ar lietus ūdeņiem sajauktas dūņas.

Kā stāsta Kļaveniece, sākotnējie aprēķini liecina, ka vidē nonākuši 14 000 kubikmetru dūņu. Būtiskākā dūņu daļa ir noplūdusi blakus esošajā purvainā meža teritorijā. Tomēr piesārņojums pa grāvju sistēmu un pēc tam pa Stropes upi ieplūdis Līksnas upē.

Pašlaik piesārņots ir Stropes upes posms no dūņu laukiem līdz tās ieplūdei Līksnas upē aptuveni 2,6 kilometru garumā, kā arī Līksnas upe pie Stropes upes ietekas.

Ņemot vērā ūdenstilpnēs nonākušo piesārņojumu, VVD aicina apkārtējos iedzīvotājus neizmanot saimnieciskām vajadzībām, piemēram, nedzirdināt lopus Stropes upes, posmā no dūņu laukiem līdz tās ieplūdei Līksnas upē, ūdeni, kā arī Līksnas upes ūdeni no vietas, kur upē ieplūst Stropes upe.

Dūņu laukos uzkrātās dūņas var tikt izmantotas lauksaimniecībā kā mēslojums, tomēr, šādā lielā apjomā nonākot vidē, tās nodara būtisku kaitējumu, tāpēc VVD veiks aprēķinu un SIA "Daugavpils ūdens" būs jāsedz videi nodarītie zaudējumi. Sagaidāms, ka šis bioloģiskais piesārņojums atstās ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz vidi, jo iespējas to savākt pēc nonākšanas ūdenstilpēs ir ierobežotas, skaidro VVD pārstāve.

SIA "Daugavpils ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtās līdz 2011.gadam saražotās dūņas tika izvestas, uzkrātas un uzglabātas dūņu laukos "Križi". Vēsturiski dūņu lauki tika paredzēti mehāniski un bioloģisko attīrīto notekūdeņu nogulšņu uzglabāšanai. Uzglabājamo notekūdeņu dūņu daudzums dūņu laukos kopā aptuveni 142 000 tonnu.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais