Jūrmalas pilsētas domes noteiktā kapavietas noma šo strīdus lietu noveda līdz Satversmes tiesai. Tā lēma, ka kapavietas ikgadējā nomas maksa nav pieļaujama. Tiktāl skaidrs. Un visās citās kapsētās, kurās arī bija noteikta nomas maksa par kapavietu, tā ir jāatceļ. Jūrmalā šāds lēmums ir spēkā kopš 5. marta. Tomēr pašvaldībās nav skaidrs, kā rīkoties, teiksim, ar vienreizējo maksu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu. Jelgavā tā nule ir atcelta. Rīgā vēl ne.
Jelgavā - rīkojas, Rīgā - skaidrojas
Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka Jelgavā, ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) spriedumu, atcelta maksas iekasēšana par jaunu kapavietu. Lēmums jau ir stājies spēkā no 8. marta. Pašvaldībā skaidroja, ka rīkojums izdots saskaņā ar ST spriedumu par Jūrmalu, kas ir saistošs visām pašvaldībām. Tikmēr Rīgas pašvaldībā atbild, ka ST spriedumu vēl vērtēs juristi. Iespējams, Rīgā vairs nebūs ģimenes kapavietu, jo aizgājējus apbedīs rindas kārtībā - kā nomirst, tā pirmajā brīvajā vietā norok, neskatoties uz to, kurš dus blakus.
Rīgas pašvaldībā Neatkarīgajai sacīja, ka gaida Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu, kā rīkoties. Noprotams, ka Rīga un citas pašvaldības gaida ministrijas skaidrojumu, kā labāk izstrādāt kārtību brīvo kapavietu rezervēšanai. Esot vairāki aspekti, kas prasās papildus izskatāmi. Rīgā ik gadu tiek apbērēti apmēram 7000 nelaiķu, to kapavietas aizņem no jauna 2 hektārus. Maksa par kapavietas ierādīšanu ļāvusi ne tikai atvēlēt līdzekļus kapsētu uzturēšanai, bet arī diferencēt kapavietu lielumu. Arī citās pašvaldībās skaidro, ka nomas maksa ir ierobežojusi ģimenei piederošas kapavietas bezizmēra izplešanos, jo īpaši kapsētās, kur apbedījumiem bijis maz brīvas teritorijas.
Rīgā kapsētu apsaimniekošanas izdevumus veido pašvaldības dotācija un pašu ieņēmumi - tātad arī kapsētu ierādīšanas maksa, ko samaksā rīdzinieki. Rīgā idejas par nomas maksu kapos līdz šim tikušas noraidītas, bet vienreizēja maksa par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu variē no aptuveni 100 vai pusotra simta eiro līdz pat gandrīz 900 eiro, par vietu kolumbārijā - 595 eiro. Pašvaldības dotācija Rīgā pirms dažiem gadiem bija ap 20 procentu, kapsētu pašu ieņēmumi - 80 procenti.
Nav pakalpojums, par ko jāmaksā
Kaut arī pašvaldības skaidro, ka nomas maksa, maksa par kapavietas ierādīšanu tiek izmantotas kapsētu uzturēšanai, ST uzskatīja, ka pašvaldības rīcība, piešķirot personai kapavietu, pēc sava rakstura nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums, kas tuviniekiem neparedz izvēles iespējas, proti, mirušā cilvēka ķermenis, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā. Tas, ka pašvaldība pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.
ST skatīja lietu konkrēti par nomas maksas piemērošanu Jūrmalas pašvaldības kapsētās, bet tiesnesis to izvērsa plašāk, proti, attiecinot arī uz kapavietas piešķiršanu. Tas arī izskaidro Jelgavas pilsētas domes pieņemto lēmumu turpmāk neiekasēt maksu par kapavietas ierādīšanu.
Pašvaldībām būs jāfinansē pašām
ST arī norādīja, ka nomas līguma slēgšana ir privāttiesībām raksturīga darbība, kuras mērķis ir ienākumu gūšana. Tomēr kapsētas un atsevišķas kapavietas tradicionāli kalpo tam, lai tiktu īstenota miruša cilvēka cieņpilna apbedīšana. Kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu gūšanai.
Līdz ar to ST secināja, ka pašvaldība nav tiesīga iznomāt kapavietas, lai nodrošinātu tās autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi. Turklāt Jūrmalas pilsētas domes noteiktā maksa pēc savas dabas uzskatāma par pašvaldības nodevu. Bet likumā Par nodokļiem un nodevām pašvaldībai nav paredzētas tiesības noteikt nodevu par kapavietas izmantošanu. No šī sprieduma arī izriet, ka kapsētu izveidošana un uzturēšana jāfinansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmaina saistošo noteikumu normas, jo ST lēmums nav pārsūdzams. Maksa par jau iekasēto kapu nomu nebūs jāatmaksā tiem, kuri to ir maksājuši, jo ST spriedums nestājas spēkā ar atpakaļejošu datumu.
Valsts kontrole jau to teica!
Valsts kontrole (VK) pērn nāca klajā ar ziņojumu par kapsētu saimniecību Latvijā. Ziņojumā konstatēts, ka pašvaldību dažādā attieksme pret maksājumu par kapsētu izmantošanu liedz iedzīvotājam brīvi izvēlēties vietu tuvinieka apbedīšanai. Bieži vien par kapavietas iegūšanu jāmaksā pat vairāk nekā par apbedīšanu. Lielākoties pašvaldības ir noteikušas vienreizēju maksājumu par kapavietas piešķiršanu vai ierādīšanu dabā, taču bieži vien maksājuma formulējums neļauj gūt precīzu priekšstatu, par ko tiek maksāts - pašvaldības ir noteikušas vienreizēju nomu, maksu par kapavietu, par kapavietas piešķiršanu, par kapavietas ierādīšanu vai ierādīšanu dabā u.tml.
Vairākās pašvaldībās līdztekus maksai par kapavietas iegūšanu ir noteikti arī maksājumi par dokumentu noformēšanu vai maksājumi par apbedīšanu, kā arī ik gadus veicami kapavietas nomas maksājumi. Tāpat daļā pašvaldību papildus ir jāmaksā, lai iegūtu kapavietu nākotnes apbedījumiem jeb par kapavietas rezervēšanu.
VK gan pieļāva, ka atsevišķs maksājums varētu tikt noteikts par papildu kapavietu rezervēšanu nākotnes apbedījumiem jeb ģimenes kapavietas veidošanu. Tomēr tas nosakāms, ievērojot vienādu metodoloģiju nolūkā nodrošināt vienlīdzību neatkarīgi no apbedīšanai izvēlētās vietas, tuvinieku apbedījumu vietas vai citiem faktoriem.
