Latviju uz dažām dienām pārņēmušais sals nejaudā uzlikt upēm ledus vākus, bet toties veido tur vižņu korķus.
Kad Latviju līdz janvāra sākumam nepārtraukti mērcēja lietus, sals tika gaidīts kā glābiņš vismaz tāpēc, lai lietus ūdeņos neizšķīstu ceļi. Sals patiešām atnāca kopā ar daudzviet nelielu, bet dažviet milzīgu sniega daudzumu un jaunām problēmām, kas koncentrējas ap upēm. Proti, ar salu -5 līdz - 10 °C stiprumā un dažu dienu ilgumā pietiek, lai ledus veidošanās upēs sāktos, taču līdz aizsalšanai upes nenonāk un nenonāks, ja piepildīsies šodien spēkā esošā laika prognoze ar atkusni jau nedēļas vidū. Tad var izvērsties vislielākās nepatikšanas, kad ar vižņiem lielā mērā aizkorķētās un jau šobrīd dažos posmos no krastiem izgājušās upes nespēs aizvadīt kūstošā sniega ūdeni.
Applūšanai bīstamākās vietas Latvijā ir gadu gadiem zināmas un tagad jau par sevi atgādinājušas. Vižņi Daugavā sākuši blīvēties augšpus Jēkabpils - upes posmā starp Līvāniem un Jēkabpili. Arī no Jēkabpils līdz Pļaviņām vēl joprojām turpinās ledus uzkrāšanās un blīvēšanās, kas šajā posmā var radīt krasas ūdens līmeņa izmaiņas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vakar informēja, ka ūdens līmenis Jēkabpils hidroloģiskajā stacijā sasniedzis acīs krītošu atzīmi 6,66 metru augstumā virs mērījumu nulles punkta. Tik augsts ūdens līmenis Jēkabpilī nav bijis daudzus gadus, tomēr pilsētā ūdens aizsniedzies tikai līdz vienam ielas posmam, no kurienes ūdens sekmīgi atsūknēts. «Atbildīgie dienesti ir kaujas gatavībā, bet Daugava ir Daugava, tā dara, kā viņai patīk, un neviens tur īsti iejaukties nevar. Mēs varam vienīgi apzināt un brīdināt apdraudētajās teritorijās dzīvojošos, taču arī tas vairāk attiecas uz novadiem, kur, Daugavai pārplūstot, atsevišķas mājas var izrādīties nogrieztas no ārpasaules. Patlaban dažviet varbūt ir sākušas applūst zemākās palienes, bet tā jau ir standartsituācija un tādēļ neviens pagaidām pārāk nesatraucas,» skaidroja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
«No applūstošajām teritorijām evakuēto cilvēku izvešanai nepieciešamais transports ir darba kārtībā, viņu izmitināšana un ēdināšana var tikt nodrošināta vietējo mācību iestāžu sporta zālēs,» apliecināja Jēkabpils pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Andris Štolceris. Viņa ieteikums Jēkabpils apkaimes iedzīvotājiem ir atturēties no aku ūdens dzeršanas, ja akas pārplūdinājuši gruntsūdeņi, kas akās var ieskalot kaitīgas vielas.
Pļaviņu novada pašvaldība šobrīd var aprobežoties ar vižņu plūsmas un ūdens līmeņa svārstību vērošanu Daugavā un Aiviekstes lejtecē, nesaskatot plūdu draudus.
Kurzemē un Zemgalē vēl nav pamata pastiprināti sekot ūdens līmeņu svārstībām un gatavoties gadījumiem, kad ūdens tomēr var aizsniegt cilvēku mājokļus un inženiertehniskās būves.
Pozitīvais aspekts ūdens pārbagātībai ir valsts energokompānijas Latvenergo iespējas saražot un eksportēt elektrību. Dīvainais aspekts šajā pašā ūdens pārbagātības sakarā ir Nord pool biržā noteiktās elektrības cenas šodienai. Jau vakar tās bija ļoti augstas, un šodien elektrības cena pirms nodokļiem, sadales un citām piemaksām uzlēkusi līdz 78,67 eiro par megavatstundu, divkārt pārsniedzot gan pēdējā laikā nostabilizējušos cenu līmeni Latvijā, gan elektrības cenas jebkurā citā Nord pool tirgotās elektrības cenu apgabalā, izņemot Baltiju.