Aicina uz Jaunsudrabiņa bērnības zemi
Ap linu plūcamo laiku neretiešus un visus, kas atceras rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu, muzejā Riekstiņi gaida uz rakstnieka piemiņas sarīkojumu. Arī sestdien, 22. augustā, Riekstiņu durvis būs atvērtas ikvienam apmeklētājam.
Precīzāk būtu teikt – rakstniekam, gleznotājam un arī kaismīgam makšķerniekam Jaunsudrabiņam šogad tiek svinēta 138. dzimšanas diena. Sestdien, 22. augustā, pulksten 16 sāksies piemiņas brīdis Ķišku kapos, kur pārapbedīts rakstnieks un atdusas viņa ģimene un dzimta. Turpinājums – Riekstiņos, kur ar koncertprogrammu sanākušos iepriecinās Bārbeles pagasta amatierteātris Bārbelīši un Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs Sēļi.
Muzeja vadītāja Ilze Līduma stāsta, ka uz Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas sarīkojumu Riekstiņos ik gadu sabrauc daudz cilvēku, bet bijuši laiki, kad šeit neviens «no malas» kāju nav spēris. Pamazām vien enerģiskā un spītīgā Ilze Riekstiņus atdzīvinājusi. Viņa atceras, ka Jaunsudrabiņa piemiņas sarīkojumi notikuši arī padomju laikā – līdz rakstnieka simtgadei, jo muzejs viensētā Riekstiņi iekārtots jau 1967. gadā. Tomēr pēc Jaunsudrabiņa simtgades pasākumus sākuši rīkot Neretā, centrā, un «te nenotika pilnīgi nekas», atminas muzeja vadītāja. Deviņdesmito gadu beigās viņa, kaut arī strādāja Rīgā, sāka aktīvāk darboties Riekstiņos jeb Mūsmājās, kā savos tēlojumos šo bērnības vietu dēvējis rakstnieks. «Un pamazām sāka atgriezties dzīvība,» saka I. Līduma.
Viensētas apkārtne tiek saglabāta tikpat kā neizmainīta kopš 19. gadsimta, jo «tā tam ir jābūt», strikti noskalda muzeja vadītāja. Ir gan iestādīta jauna bērzu birzīte, izveidota apmēram kilometru gara pastaigu taka mežā un ierīkotas ugunskura un telts vietas, bet Mūsmāju sētsvidus harmonija nav izjaukta ar mūsdienīgām pārbūvēm. Līdzīgi var teikt par Jaunsudrabiņa uzrakstīto Balto grāmatu, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā divās kategorijās – gan kā viena no vērtīgākajām grāmatām, gan par ilustrācijām. Savos simts gados tā izdota dažādos veidolos, un muzejā var apskatīt visus šīs grāmatas izdevumus, kopskaitā 65. Ekspozīcijā izvietotas arī citas rakstnieka grāmatas, gleznas, fotogrāfijas, personiskās lietas un sadzīves priekšmeti, kas iegūti Neretas pagasta un tuvākās apkārtnes viensētās.
Rakstnieka novadniece, trimdā dzīvojusī dzejniece Velta Toma savā atmiņu tēlojumā rakstījusi, ka, gatavojoties rakstnieka simtgadei 1977. gadā, «Riekstiņu apkaimē talku turējusi jauno rakstnieku, mākslinieku un zinātnieku grupa dzejnieka Imanta Ziedoņa vadībā, tā dēvētā Lielo koku atbrīvotāju grupa, kas jau veikusi vērā liekamus lauku ainavas izkopšanas darbus visā Latvijā. Te viņi no elkšņiem un kārkliem attīrījuši līdzenu pļaviņu, tādu kā zaļumballes laukumu, pašā Riekstiņu ceļa malā». Pateicoties Imantam Ziedonim, piemiņas zīme rakstniekam – pelēks un liels laukakmens – tika nodēvēta par Simtiņu.