Ventspils siltums atkal pazemina tarifu
Kopš šā gada 1. jūlija Ventspils centralizētās siltuma apgādes tarifs samazināts par 2,1%. Tas jau ir otrais tarifa samazinājuma solis dažu gadu laikā. Iepriekšējo reizi tarifs tika mainīts 2013. gada 1. decembrī – toreiz tas patērētājiem saruka par 5,7%.
Katlumāju rekonstrukcija un lētāks kurināmais
Laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam Ventspils siltumapgādes sistēmā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas, kas devušas ne tikai ekonomiskus, bet arī vides saglabāšanas jomā nozīmīgus rezultātus. Gan centra rajona Brīvības ielas katlumāja, gan Pārventas katlumāja Talsu ielā ir pilnībā rekonstruētas, pārejot uz videi draudzīgu un ekonomiski izdevīgu kurināmā veidu – šķeldu. Uzņēmumā no kopējā kurināmā struktūras 90% aizņem biomasa, pamatā koksnes šķelda, 9% akmeņogles un 1 procentu koksnes granulas. Ventspils siltuma valdes loceklis Atis Mertens norāda, ka abās katlumājās ir saglabāti arī dīzeļdegvielas katli, ko var ieslēgt krīzes situācijās. Pagājušajā gadā tāda vajadzība gan nav bijusi. Savukārt ogļu katls Talsu ielas katlumājā saglabāts un tiek izmantots tvaika ražošanai.
Pašvaldības SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris skaidro: «Mēs ne tikai uzlabojam tehnoloģijas, kas samazina siltuma ražošanas izmaksas, bet arī meklējam izdevīgākos kurināmā veidus. Abās katlumājās, atkarībā no tajās izmantotās tehnoloģijas, 15 līdz 20 procentu šķeldas kurināmā tiek aizvietots ar smalcinātu koksnes mizu. Veiktā analīze pierāda, ka smalcinātas mizas izmantošana, kam piemīt zemāka siltuma ietilpība nekā koksnes šķeldai, tomēr ir ekonomiski izdevīga. Esam saskaitījuši, ka šādā veidā mēs vienas megavatstundas saražošanai tērējam par 4 eiro mazāk nekā tad, ja siltumu ražotu tikai no koksnes šķeldas. Tādējādi pagājušajā gadā mums ir izdevies ieekonomēt 36 tūkstošus eiro, bet šogad plānojam ietaupīt jau 100 tūkstošus eiro. Tāpat šobrīd intensīvi strādājam pie iepirkuma līgumiem par šķeldas piegādēm, jo patlaban šķeldas tirgū līdz ar divām iepriekšējām siltajām ziemām vērojams cenu kritums. Mēs šo iespēju cenšamies izmantot.»
Kā viens no nozīmīgākajiem mūsdienīgajiem risinājumiem, kas devis ļoti labus kurināmā taupības rezultātus, ir pērn Brīvības ielas katlumājā uzstādītais dūmgāzu kondensators, kas desmit mēnešu darbības rezultātā devis iespēju ietaupīt 236 tūkstošus eiro. «Respektīvi – lai saražotu ekvivalentu siltuma daudzumu, kurināmajam esam iztērējuši par 236 tūkstošiem eiro jeb 18% mazāk. Jāatskaita gan dūmgāzu kondensatora darbības izmaksas, kas ir 34 tūkstoši eiro. Līdz ar to varam teikt, ka tiešais ieguvums ir nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem eiro,» stāsta Arnis Uzaris.
Vaicāts, vai dūmgāzu kondensatora darbības rezultātā iegūtā ekonomija ietekmēs siltuma tarifu patērētājiem, valdes priekšsēdētājs to nedz apstiprina, nedz noliedz: «Kad būs pagājis pietiekami ilgs laiks un varēsim precīzi visu izrēķināt, izplānot un pārdomāt, tad spersim nākamos soļus. Ja būs objektīvs ekonomisks pamatojums, tad neizslēdzu iespēju, ka tarifu atkal pazemināsim, bet tagad grūti spriest, kad un par cik.»
Būtiski samazināti siltuma zudumi
Deviņdesmitajos gados Ventspilī, tāpat kā praktiski visās Latvijas pilsētās, siltuma zudumi trasēs bija ap 24 līdz 25%. Sanāk, ka ceturtā daļa no saražotā siltuma kaut kur pa ceļam izkūpēja gaisā – tam iemesls bija nekvalitatīvās siltuma pārvades caurules, caurplūdei neadekvāti trašu diametri un arī gaisa trases, kurās zudumi bija vēl augstāki. Šobrīd Ventspilī pret rūpnieciski izolētām trasēm, tai skaitā patēriņam atbilstošā diametrā, ir nomainīts jau 99,6% siltuma pārvades trašu. Līdz ar to siltuma zudumi samazinājušies līdz aptuveni 11%, kas Latvijas mērogā uzskatāms par labu rādītāju.
Līdztekus jau padarītajam darbam siltuma ražošanas un pārvades efektivitātes uzlabošanā siltuma uzņēmums plāno savu tālāko attīstību. Viens no mērķiem ir palielināt patērētāju skaitu. Atis Mertens stāsta: «Izveidotā darba grupa plāno, vētī un runā ar potenciālajiem patērētājiem, mēģinot apjaust iespējamos sadarbības veidus un izmaksas. Viena no teritorijām, kas tiek izskatīta kā vieta ar potenciālajiem patērētājiem, ir industriālais parks Ganību ielas rajonā, otra vieta ir Vasarnīcu ielas rajons, kas pašvaldības plānos iezīmēta kā kurortoloģijas attīstības teritorija.»
Ventspils siltumam ir vēl vairākas vīzijas par turpmāko attīstību, tai skaitā par abu krastu savienošanu un siltumapgādes nodrošināšanu visā pilsētā no vienas katlumājas. Pagaidām tas vēl ir izpētes jautājums.