Ventspils pašvaldība cilvēkiem – cilvēki savai pilsētai
Par Ventspili klīst gluži vai leģendas – tik daudz ziedu, tik tīra, tik progresīva, tik sakārtota, atjaunota, un tiek piedēvēts vēl desmitiem dažādu epitetu, kas patiesībā nozīmē tikai vienu – pilsētnieki rūpīgi strādā. Strādā gan pašvaldības uzņēmumi, gan pilsētas iedzīvotāji, jo tikai tad, ja visi ir ieinteresēti savas pilsētas spožumā un attīstībā, ir sasniedzams lielisks rezultāts, par ko citiem ir ilgi ko runāt.
Vairāk par norisēm pilsētas labiekārtošanā un infrastruktūras sakārtošanā stāsta Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks.
– Vasara jau otrā pusē, un strauji tuvojas gadskārtējie Pilsētas svētki, kas ir īstais laiks, lai atskatītos, ko tad izdevies paveikt šogad un ko plānots darīt nākotnē. Kas jums pašam šobrīd šķiet aktuālākais?
– Es gribētu runāt par skaisto mums apkārt, jo Pilsētas svētku laikā tiks apbalvoti un godināti Ventspils skaistāko dārzu saimnieki. Visu vasaru, līdz pat 24. jūlijam, speciāla žūrija ir skatījusies, vērtējusi un sijājusi konkursam Pilsētas rota pieteiktos dārzus, kas Ventspilī norit nu jau piecpadsmito gadu pēc kārtas. Atzīmēšu, ka latvieši savā kautrībā nereti paši savu dārzu konkursam nemaz nepiesaka – to izdara kaimiņi, kas ik dienu redz gan saimnieku pūliņus dārza tapšanā, gan priecājas par rezultātu. Ir bijuši gadījumi, ka uzvara tiek piešķirta dārzam, kuru pieteikuši kaimiņi – tad nu saimniekiem ir īpaši liels prieks.
Iedzīvotāju līdzdarbošanās pilsētas vizuālā tēla veidošanā mums ir ļoti svarīga, jo – ko gan dos saremontēta iela un ietve, ja blakām būs sagāzušies žogi un nekoptas teritorijas? Esam novērojuši ļoti patīkamu tendenci – līdz ko tiek rekonstruēta kāda privātmāju rajona iela, tā sarosās arī tās iedzīvotāji – maina un krāso žogus, veido apstādījumus. Tas ir tāds ķēdes veida process, un tieši to gaidām no pilsētniekiem.
No savas puses pašvaldība iedzīvotāju iniciatīvas veicina ar dažādām metodēm – piemēram, jau minētā konkursa laureāti saņem labas balvas no firmas Bosh – zāles pļāvēju, krūmgriezi, dzīvžoga šķēres. Tāpat ik vasaru pašvaldība apmaksā autobusus ekskursijām pa Latvijas skaistākajiem dārziem, jo tā mūsu iedzīvotājiem ir laba iespēja ieraudzīt jaunas idejas un ieviest tās savos dārzos. Atsaucība šīm ekskursijām ir tiešām ļoti liela.
– Ventspils no citām pilsētām atšķiras ar vēl kādu procesu. Ventspils pludmale bija pirmā Baltijā, kas saņēma Zilā karoga pludmales statusu, un šogad šo starptautisko novērtējumu tā saņēmusi jau septiņpadsmito reizi.
– Jā, tas, no vienas puses, izklausās mazliet paradoksāli, bet ir pilnīga taisnība. Kad mēs uzzinājām par Zilā karoga pludmaļu kustību, sākām pētīt, kas mums no nepieciešamā jau ir un kas jāizdara, lai Ventspils šādu karogu būtu tiesīga uzvilkt mastā. Izrādījās, ka praktiski visiem kritērijiem atbilstam un nedaudz jāpiestrādā vien pie informācijas pieejamības. Tad nu sanāca tā, ka Ventspils ir tā, kas Latvijā šo kustību uzsāka – pārējie pievienojās vēlākos gados.
Pludmale ir mūsu lepnums un tās uzturēšana kārtībā ir daudz lielāks izaicinājums nekā Rīgas līcī izvietotajām pludmalēm. Mēs esam atklātās jūras krastā – vētras šeit spēcīgākas un atstāj daudz lielāku iespaidu – nereti pat kāpas maina savu atrašanās vietu vai desmitiem tūkstošu kubikmetru smilts tiek ieskalots Ventā.
– Cik atbildīgi pret pludmales infrastruktūru attiecas atpūtnieki?
– Cilvēki ir dažādi. Gan kopējai drošībai un kārtībai pludmalē strādā pašvaldības policijas struktūrvienība, kas ir speciāli apmācīti cilvēki darbam pludmalē: viņi vienlaikus ir slīcēju glābēji, palīdzības sniedzēji un kārtības uzturētāji. Ja kāds neievēro vispārējās kārtības noteikumus, viņi aizrāda un nepieciešamības gadījumā pieņem arī stingrākus mērus, jo mēs vēlamies, lai pludmalē visi cilvēki justos vienlīdz komfortabli un droši. Uzsvēršu, jau veidojot infrastruktūru, mēs ņemam vērā, ka kāds var mēģināt kaut ko salauzt vai sabojāt – tāpēc visam ir jābūt ne tikai skaistam, bet arī izturīgam. Tādi ir arī pludmalē uzstādītie āra trenažieri.
Atgādināšu, ka iedzīvotāji atzinīgi novērtēja pirmos pilsētā uzstādītos āra trenažierus Reņķa dārzā un Jūrmalas parkā, tādēļ aizvadītajos divos gados iekārtoti jauni āra trenažieru komplekti pludmalē, Talsu ielā 7, Rindas ielā pie Ventspils 5. vidusskolas un Pārventas Mežaparkā, lai ventspilnieki varētu bez maksas sportot un uzlabot savu veselību. Pavisam Ventspilī brīvdabas trenažieri ir desmit vietās pilsētā. Priecē, ka tagad āra trenažieru izgatavošanu no nerūsējošā tērauda uzsācis viens no Ventspils jaunajiem uzņēmumiem, kas piedāvā augsta līmeņa trenažierus par izdevīgu cenu.
– Braucot caur pilsētu, nevar nepamanīt arī bērnu rotaļu laukumus. Cik jau to ir?
– Piecpadsmit gadu laikā pašvaldība izveidojusi 30 dažādus bērnu rotaļu laukumus, no kuriem lielākie ir Bērnu pilsētiņa un Fantāzija Pārventā. Process nav apstājies, un arī šogad top jauni rotaļu laukumi un ir rekonstruēti jau esošie. Kā vienu no interesantākajiem gribu atzīmēt topošo rotaļu laukumu privātmāju rajonā Žāžciemā. Redzējām, ka privātmāju rajons plešas plašumā – tajā jau ir ap 500 māju, bet bērniem nav izklaides vietas. Pašvaldība nolēma iegādāties divus blakus esošus privātmāju apbūves gabalus un izveidot bērnu laukumu arī privātmāju bērniem, lai arī viņiem būtu vieta, kur spēlēties, satikties un komunicēt ar vienaudžiem. Tā būs arī laba pastaigu vieta māmiņām ar mazuļiem – tiks izveidoti gan apstādījumi, gan celiņi, gan soliņi.
Viens no zemes gabaliem piederēja Austrālijas pilsonim, kurš, uzzinot par mūsu sociālajiem mērķiem, to pārdeva par ļoti zemu cenu. Tagad sūtām viņam fotogrāfijas, lai viņš pārliecinās, ka savu vārdu turam.
– Daža laba rotaļu iekārta jau ir uzstādīta pirms desmit un vairāk gadiem. Kā tās ilgstoši var uzturēt labā kārtībā?
– Bērnu laukumi ir ļoti atbildīgs infrastruktūras objekts, tāpēc rotaļu iekārtu stāvoklim sekojam nepārtraukti. Katru pavasari visas rotaļu iekārtas apseko sertificēts speciālists, kurš pārliecinās, ka tās ir drošas un neapdraud bērnus. Tāpat reizi nedēļā mūs darbinieks apskata visas iekārtas un nekavējoties ziņo, ja kādai no tām nepieciešams remonts.
Esam gājuši vēl soli uz priekšu – jaunākajos rotaļu laukumos jau to būvniecības laikā ir ieklāts elastīgs gumijots segums, lai bērni nenosmērētos ar smiltīm vai pat dubļiem. Vienlaikus šāds elastīgs segums pasargā bērnus no traumām – kritiens ir mazāk sāpīgs un daudz retāk rodas nobrāzumi. Šovasar gumijotos segumus ieklājam arī laukumos, kas būvēti senāk – vispirms tas notiek Bērnu pilsētiņā, kas atvērta jau 15 gadus un Pārventas Fantāzijas parkā.
Piebildīšu, ka Bērnu pilsētiņā un Fantāzijas parkā, kas ir visaktīvāk apmeklētās vietas, ik dienu no pilsētiņas atvēršanas plkst. 10 līdz vārtu slēgšanai vakarā plkst. 22 strādā apsardzes speciālisti. Viņu uzdevums ir sekot kārtībai un rūpēties, lai pa pilsētiņu nebraukātu ar velosipēdiem, jo šī ir ierobežota teritorija bērniem, kur viņi var skriet un lēkt, un velosipēds var viņus satraumēt; lai nevestu suņus pastaigā, kas ir kategoriski aizliegts; lai neieklīstu nevēlami cilvēki ar apšaubāmiem mērķiem. Tāpat jāseko līdzi, lai pusaudži savā pārgalvībā nemēģinātu izmantot iekārtas, kas domātas mazuļiem, jo lielie tās ātri vien var salauzt. Esam pārliecinājušies, ka pilsētiņas apmeklētājiem formās tērptie apsardzes vīri rada drošības sajūtu. Viņi ne tikai raugās, lai viss būtu kārtībā, bet vienmēr ir gatavi sniegt palīdzību jebkuram parka apmeklētājam.
– Komunālā pārvalde ir projektu virzītājs arī pilsētas ielu, laukumu un skvēru rekonstrukcijai. Esam pieraduši, ka Ventspilī visi darbi norit ļoti ātri, bet tagad redzam, ka Lielā laukuma rekonstrukcija, kas jau pagājušajā gadā ritēja pilnā sparā, vēl nav pabeigta.
– Jā, Lielā laukuma rekonstrukcija nav pabeigta, bet tam ir objektīvi iemesli. Sākotnēji laukuma segumam bija paredzēts slīpēta betona klājums, taču, izvērtējot projekta ilgtspēju un uzstādījumu, ka tam jākalpo vismaz 50 gadus, tika pieņemts lēmums betona vietā izmantot slīpētu granītu. Šobrīd granīta seguma ieklāšana jau ir pabeigta.
Otrs ambiciozais mērķis bija izbūvēt neredzētu un iespaidīgu strūklaku. Diskusijas par tās veidolu bija kaismīgas – jau pavisam droši varu teikt, ka tas būs hercoga Jēkaba stilizēts nerūsējošā tērauda kuģis ar 20 m augstiem mastiem un vantīm – strūklakā tiks apvienots nerūsējošais tērauds, ūdens un gaisma. Projekts ir unikāls – tā izstrādē piedalās gan laukuma arhitekts Deivids Kukss, gan labākie Latvijas arhitekti un projektētāji.
Atzīmēšu, ka Deivids Kukss ir projekta autors arī jaunās mūzikas skolas ēkai, kas apvienos gan mācību iestādes, gan koncertzāles funkcijas. Mūzikas skolas celtniecības uzsākšana plānota jau nākamgad – tā būs vēl viena 7000 m2 plaša unikāla būve Ventspilī. Mums tā ir ļoti nepieciešama, jo patlaban Mūzikas skola izvietota septiņās dažādās ēkās.
– Velosipēdu kustība Latvijā strauji attīstās. Spriežot pēc neskaitāmajiem velosipēdu turētājiem, kas izvietoti visā pilsētā, arī Ventspilī velo cienītāju netrūkst.
– Pirms gadiem sešiem septiņiem, kad dažādu projektu ietvaros sākām būvēt veloceliņus, par velo kultūru un kustību pat nedomājām, bet tagad velosipēdiem ir liela nozīme pilsētas ikdienā. Pus pa jokam, pus nopietni man ir sūdzējušies SIA Ventspils reiss pārstāvji, kas apkalpo arī pilsētas un piepilsētas maršrutus, ka pasažieru skaits, it īpaši vasarā, ir būtiski sarucis – daudzi ir izkāpuši no autobusiem un pārsēdušies uz velosipēdiem. Man kā pašvaldības pārstāvim, kurā cieņā tiek turēts veselīgs dzīvesveids, šī ziņa ir īpaši patīkama – tas ir mūsu ieguldītā darba rezultāts. Nu jau kopumā Ventspilī ir 50 km veloceliņu, kas veido dažādus maršrutus un savieno visas nozīmīgākās vietas pilsētā, kuru pieejamība ir svarīga gan pašiem pilsētniekiem, gan tūristiem. Velo infrastruktūras izbūvei tiek piesaistīti dažādi finansējuma avoti – faktiski visur, kur norit ielu rekonstrukcija, tai skaitā arī Brīvostas teritorijā, ietves ir 3 m platas un daļa no tām iezīmētas sarkanas, kas liecina, ka tas ir veloceliņš. Veloceliņu piedāvājums ļauj pilsētai veiksmīgi iekļauties Eurovelo tīklā, kā arī veicina mobilitāti.
Lai apzinātu un veiktu analīzi par turpmākās velo infrastruktūras izbūvi, esam pasūtījuši pētījumu, kura ietvaros ar videonovērošanas kameru palīdzību tiks skaitīta, vērtēta un analizēta velosipēdistu kustības intensitāte dažādos virzienos. Viens no veloceļiem ved uz apmēram 5 km attālo vasarnīcu rajonu. Iespējams, ka arī šajā maršrutā Ventspils reisam pasažieru būs mazāk.
Jāatzīmē, ka vienlīdz aktīvi veloceliņus izmanto gan tūristi, kas apskata pilsētas ievērojamākās vietas, gan vietējie iedzīvotāji, lai nokļūtu darbā, uz veikalu, sabiedrisku iestādi vai pasākumu, kā arī vienkārši tāpat – lai izbaudītu vasaras vakara izbraucienu kopā ar ģimeni vai bērniem.
– Komunālās pārvaldes darba apjoms ar katru gadu palielinās. Kā tiekat galā ar visiem darbiem?
– Komunālajā pārvaldē strādā tikai 20 darbinieki – tie ir projektu sagatavotāji, vadītāji, plānotāji un grāmatveži, respektīvi, cilvēki, kas organizē un kūrē visus darbus, kuri attiecas uz pilsētas vizuālo noformējumu; ielu un ceļu rekonstrukciju un būvniecību; pašvaldības iestāžu ēku remontdarbus un jaunbūves; kultūras un atpūtas infrastruktūras uzturēšanu kārtībā un jaunu radīšanu.
Darba mums tiešām ir ļoti daudz, bet mēs pie tā esam pieraduši. Gribu pateikt visiem darbiniekiem lielu paldies par katra personīgo ieguldījumu pilsētas izaugsmē un vēlreiz apliecināt cieņu iedzīvotājiem, kas ar savu attieksmi un darbu papildina pašvaldības iestāžu centienus. Man ir prieks dzīvot Ventspilī!