Priekšlikumos Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektam uz otro lasījumu tiek rosināts tomēr noteikt diferencētu slieksni pašvaldību referendumu ierosināšanai, izņemot referendumus par domes atlaišanu.
Patlaban Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredz pašvaldību referendumu rīkošanu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām, kā arī par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli. Likumprojekts paredz, ka par šiem jautājumiem visās pašvaldībās referendumu varēs ierosināt 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Savukārt par domes atlaišanu būs nepieciešami ne mazāk kā 30% balsstiesīgo vēlētāju balsu.
Priekšlikumos likumprojektam uz otro lasījumu VARAM rosina noteikt, ka pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu līdz 10 000 referenduma rīkošanu var ierosināt ne mazāk par 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, pašvaldībās ar vēlētāju skaitu no 10 001 līdz 50 000 - ne mazāk par 10%, bet pašvaldībās ar balsstiesīgo vēlētāju skaitu virs 50 001 - ne mazāk par 7%. Savukārt referendumu par domes atlaišanu var rosināt ne mazāk par 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.
Savukārt deputāts Romualds Ražuks (RP) ierosina papildināt gadījumus, kad var tikt rīkoti pašvaldību referendumu, un paredzēt, ka tas var notikt arī par pašvaldības lēmumu, ar kuru apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai tā grozījumi. Deputāts uzsver, ka priekšlikums paredz iespēju rīkot referendumu vienīgi par pašvaldības lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz teritorijas plānojumu, nevis par pašu apstiprināto teritorijas plānojumu, tādēļ ar referenduma starpniecību nevarētu panākt atsevišķas ieceres iekļaušanu teritorijas plānojumā. Šāda referenduma rezultātā būtu iespējams vienīgi atcelt pašvaldības lēmumu, ar kuru apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums.
Arī Ražuka priekšlikumos paredzēts, ka referendumu ierosināšanai par šiem jautājumiem jānosaka diferencēts slieksnis, tāpat kā to nosaka VARAM piedāvājums.
Priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu iesniedza arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, norādot, ka nav atbalstāms likumprojektā noteiktais, ka ar pašvaldību referendumu sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus finansē no pašvaldību budžeta, jo šādus iespējamos līdzekļus neesot iespējams saplānot. Tāpat asociācija norāda, ka joprojām nav izprotams, kādā veidā ir iespējama referenduma rīkošana par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir dokuments "ar daudzveidīgiem aspektiem un nepārtrauktu nepieciešamību to koriģēt un pilnveidot".
Kā ziņots, Saeima 21.februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja VARAM sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas ļaus iedzīvotājiem par daļu no vietējiem jautājumiem organizēt pašvaldību referendumus.