Prezidents Bērziņš bažīgs par ES nākotni
Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešana nesot tikai labu, taču, lai līdz šim nu jau ne pārāk tālu nospraustajam mērķim tiktu, Latvijai vajadzēs pierādīt, ka tā savu attīstību spēs turpināt arī pēc eiro ieviešanas.
Aizdomas par mūsu atbilstību elitārajam klubam varētu radīt arī vērā ņemamais Krievijas kapitāls mūsu bankās, kas Kiprā jau radījis zināmas problēmas.
Tā īsumā varētu rezumēt aizvadītajā piektdienā Saeimā notikušās konferences Pieredze un gatavošanās eiro dalībnieku teikto.
Visuzmanīgākais par eiro nestajiem labumiem savā runā bija Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš gan atzina, ka eiro ir labākā no pieejamajām alternatīvām Latvijai, taču vienlaikus pauda bažas par Eiropas Savienības nākotni kopumā. «[..] jo vairāk ir iespēja iepazīties [ar informāciju], jo lielāks uztraukums mani pārņem,» teica A. Bērziņš. Sīkākus paskaidrojumus par iemesliem, kas izraisa viņa satraukumu, Valsts prezidents konferences dalībniekiem gan nesniedza.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kas nepārprotami atbalsta eiro ieviešanu, jo bez tā saskaņā ar viņa redzējumu Latvija drīz vien nokļūs neatgriezeniskā Krievijas Federācijas kontrolē, norādīja, ka Latvijai var tikt uzdoti neērti jautājumi par mūsu politiku pret nerezidentu, piemēram, Krievijas, noguldījumiem un to radītajiem riskiem.
Šim jautājumam uzmanību pievērsis jau Starptautiskais Valūtas fonds un savā ziņojumā norādījis, ka nerezidentu noguldījumi tagad pārsniedz vairāk nekā pusi no visiem noguldījumiem.
Kā jau pierasts, ne mazākās šaubas par eiro ieviešanas lietderību savā uzrunā neatklāja premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš jau ierastajā manierē un pat jau zināmās frāzēs pārliecinoši atspēkoja jebkura eiro ieviešanas pretinieka paustos argumentus. Tajā skaitā gan cenu pacelšanos eiro ieviešanas dēļ, gan Saeimas opozīcijas piesaukto lata – eiro kursa noteikšanu, kas ļaunākajā gadījumā varētu būt pat 1:1.
Saskaņā ar Eiropas Savienības praksi un V. Dombrovska teikto tā vienkārši nevarot notikt, jo pretējā gadījumā tiktu iedragāta visa konverģences ideja. Proti, mainot pašreizējo lata un eiro kursu uz sliktāku, tiktu panākts, ka, uzņemot Latviju eirozonā, tās līdz šim stabilizētā ekonomika piespiedu kārtā atkal piedzīvotu recesiju.
Arī Igaunijas centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons, kas vienlaikus ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, slavēja eiro un atklāja, ka Igaunijas ekonomika ES vienotās valūtas nestos labumus sajutusi, vēl pirms tā tika ieviesta. Proti, uzlabojusies investīciju piesaiste valstī, bet pēc eiro ieviešanas Igaunijas eksporta līmenis esot rekordaugsts un investīciju līmenis pieaudzis salīdzinoši ātri, līdz ar to samazinājās bezdarba līmenis.
Līdz šim nedzirdētu patiesību par eiro konferencē pauda Austrijas nacionālās bankas vadītājs Evalds Novotnijs. Viņaprāt, ES vienotā valūta un tās nestie labumi ir pamanāmi un novērtējami tikai pēc tam, kad valsts jau pievienojusies eirozonai. Skepticisms par kaut ko nezināmu esot saprotams, taču eiro gadījumā esot pieejami konkrēti piemēri ar pozitīvu pieredzi.