Artis Stucka: Likumu pret Lembergu sagatavoja jau 1994. gadā

Vairāk nekā desmit gadus Artis Stucka ir strādājis, pētot un īstenojot likumus par pašvaldībām, to atbildību un pārraudzību, ir bijis valsts sekretāra vietnieks pašvaldību pārraudzības jautājumos, atbildot par valsts un pašvaldību attiecībām.

Neatkarīgās intervijā šodien Artis Stucka, pašvaldību eksperts un mācībspēks Latvijas Universitātē, par pašvaldības un valsts attiecībām, par Vienotības «ieročiem» un Sprūdža – Lemberga konfliktu.

– Kādas, jūsuprāt, ir attiecības starp pašvaldībām un valsti? Ir daudz īpatnēju piemēru, viens nāk prātā, skatoties uz Rīgas domes un Latvijas valdības attiecībām. Abas puses mētājas ar naidpilnām bumbiņām, kaut gan vajadzētu būt pavisam citādi.

– Rīgai, tāpat kā citām pašvaldībām, ir noteikta kompetence, ko īsteno pašvaldības iedzīvotāju vēlēšanās ievēlētie pārstāvji. Būtiski atzīmēt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība primāri ir saimnieciska, nevis politiska vienība. Tomēr Rīgas saimniecība ir tik liela, ka likumsakarīgi parādās lielās politikas ietekme. Politiskā situācija Rīgā ir sarežģīta, bet tā nav unikāla. Daudzās valstīs tā ir līdzīga. Rīgas domei un Latvijas valdībai vajadzētu iet roku rokā, palīdzot Rīgai saimniekot rīdzinieku labā, bet tas, ko mēs redzam patlaban, ir tikai lielas politiskās cīņas. Pašvaldību likumā ir panti, kuros noteikts, kā valstij vajag līdzdarboties Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildē, piedaloties šo funkciju finansēšanā. Taču valdība šajā līdzfinansēšanā nelīdzdarbojas, kaut arī no Rīgas tiek sagaidīts, ka tā, piemēram, organizēs un finansēs valsts svētku – 18. novembra – svinības, Jāņus, vēl citus valstiskas nozīmes pasākumus. Tāpat – ārzemju delegāciju uzņemšanu, pieminekļu uzturēšanu un tamlīdzīgi.

– Valsts nepiedalās jūsu nosaukto pasākumu finansēšanā?

– Piedalās, bet nepietiekami, jo pašvaldību likumā noteiktie finanšu instrumenti netiek izmantoti. Un stāsts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldībām? Sanāca tā – kārtīgi nošķērēja vairāku pilsētu pašvaldību finanses un ar nelielu dotāciju «nopirka» nabadzīgāko pašvaldību atbalstu šādam gājienam, un nu valdība domā, ka viss ir kārtībā. Bet zemteksts jau ir skaidrs – pirms vēlēšanām ierādīt vietu Rīgā valdošajiem un kurināt nesaskaņas starp pilsētu un novadu pašvaldībām. Kāds pašvaldību darbā pieredzējis cilvēks to apzīmēja ar trāpīgu salīdzinājumu – kaimiņam deg māja, skriesim sildīt rokas.

– Jāteic, ka visā pasaulē ir tā, ka investīcijas tiek sadalītas, vadoties pēc politiskajām simpātijām.

– Tā jau ir. Uz to vajadzētu skatīties saprotoši, jo tāda sistēma darbojas daudzās valstīs. Tomēr parasti tas netiek darīts tik brutāli; profesionāļi to gan tāpat saprot, bet sabiedrības dēļ to vajag vismaz attiecīgi iepakot.

– Kāpēc tad neiepako?

– Varbūt nemaz nav tādas vajadzības... Skatieties, kas notiek: pēc asas viedokļu apmaiņas starp Rīgas domes priekšsēdētāju un Vienotības līderiem Rīgas domē sākas problēmas ar tiesību aizsardzības iestādēm un finanses nonāk otrajā plānā.

– Jā, KNAB veiktās akcijas bija iespaidīgas. Jūs domājat, ka KNAB ir Vienotības ierocis?

– Nē, es negribētu tā teikt, visdrīzāk tā ir tikai sagadīšanās.

– Politiskā greizsirdība aug līdz ar vēlēšanu tuvošanos. Un konfrontācija starp politiskajiem spēkiem būs vēl stiprāka.

– Protams, tā būs. Jau teicu, ka pašvaldību funkcija ir primāro pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, un tas nav lēts prieks. Līdz ar to jebkura pretimnākšana iedzīvotājiem, kas nesaskan ar valdības taupības pasākumiem, izsauc asu pretreakciju. Tā, piemēram, PVN samazinājums siltumenerģijai. Skaidrs, ka tas būtu ievērojams atspaids rīdziniekiem. Taču valdība ir kategoriski pret to. Kāpēc pret – tas pienācīgi netiek izskaidrots.

– Pavasarī jūs kādā publikācijā analizējāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbību jauna ministra – Edmunda Sprūdža – vadības apstākļos.

– Jā, atnāca jauns ministrs, kam ar pašvaldībām nebija nekāda sakara, viņam tuvāka bija informācijas tehnoloģiju joma, viņam šķita, ka viss, kas bijis, ir bijis nepareizi, un tagad viņš ir ieradies, lai visu mainītu. Manas publikācijas mērķis bija: varbūt ministram tomēr vajag izvērtēt situāciju un pret to izturēties nopietnāk? Pašvaldības ir lielākās saimnieciskās vienības valstī, pret tām jāizturas nopietni. Taču Sprūdža kungs tam nepievērsa uzmanību, un rezultāts bija likumsakarīgs: uzmilza konflikts ar pašvaldībām. Ministram ar vislielāko rūpību vajadzēja pievērsties jautājumam par pašvaldību pārraudzību, kurā ietilpst arī pašvaldību attīstība. Vajadzēja domāt nevis par to, kā samazināt deputātu skaitu, bet gan par to, kā piesaistīt finanšu līdzekļus un kā palīdzēt attīstīties. Bet ministrs atnāca ar skaidru plānu sākt atlaist cilvēkus, kuri bija profesionāļi ar daudzu gadu darba pieredzi. Kaut ko saskaitīt, dalīt – tur jau nav nekāda sakara ar matemātiku, vispirms vajadzēja izvērtēt, ko un kā šie cilvēki dara, pēc tam šķaidīt un lauzt... Nesen Sprūdžs atbrīvoja vienu no labākajām ministrijas juristēm, kura bija tieši specializējusies pašvaldību jautājumos. Viņa šobrīd ASV universitātē maģistrantūrā studē publisko administrāciju, un skola, kur viņa to apgūst, ir viena no prestižākajām ASV. Šīs skolas absolventi ir pieprasīti ASV Prezidenta administrācijā. Pēc tam, kad šī juriste tika atlaista, VARAM parādījās acīmredzamas problēmas ar dokumentu sagatavošanu.

– Kā jūs kopumā vērtējat Sprūdža jauneklīgi maksimālās aktivitātes? Kāds ir viņa darbības stils?

– Haotisks. Netaisos viņam dot padomus, taču viņa pārstāvētās partijas nosaukumā ir vārds «reformu». Pašvaldību joma nav tā, kurā nebūtu notikušas reformas. Ja ministrs atnāca uz savu jauno darba vietu, vajadzēja paskatīties, kādas reformas ir jau notikušas. Joprojām līdz galam nav īstenota pašvaldību reformu koncepcija, kuras uzstādījumus demokrātisku pašvaldību izveidošanai Latvijā īstenoja, kad notika pievienošanās Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Koncepcijā tika noteiktas jomas, kurās pašvaldību darbību vajadzēja un joprojām vajag uzlabot. To ministram tā kā vajadzēja izlasīt pašu pirmo, lai saprastu, kas ir paveikts un kas vēl nav paveikts, un kādi ir viņa personiskie uzstādījumi. Un tad virzīties uz priekšu. Taču ministrs darīja citādi: izraujot problēmu no konteksta, viņš uzsita knipi un iesaucās – samazinām deputātu skaitu vai aizliedzam amatu savienošanu! Bet nekāda kompleksa redzējuma nebija. Un Sprūdža ideja par algotiem deputātiem? Tas neatbilst pašvaldības principa būtībai. No pašiem pašvaldību pirmsākumiem pašvaldības deputātu amati nav bijuši algoti. Tiek uzskatīts, ka tas ir sabiedrisks pienākums, var pat teikt – goda amats.

– Kas varētu mainīties, ja Sprūdžam izdotos īstenot savu ideju par pašvaldību deputātu skaita

mazināšanu?

– Mazajos novados, domāju, tas neko īpaši nemainītu. Lielajos būtu problēmas, jo pašvaldības vara attālinātos no iedzīvotājiem vēl straujāk, nekā tas noticis līdz šim: novada domē samazinātos pārstāvniecības no visiem pagastiem. Būtu Sprūdžs labāk domājis par to, kā uzlabot novada pagastu teritoriālo pārstāvniecību domē, nevis kā mazināt deputātu skaitu un domāt, līdz kādiem augstumiem palielināt viņu algas.

– Pirms dažiem gadiem notika pašvaldību reforma. Vai ir izvērtēts, cik tas bija noderīgi, kādas bija kļūdas?

– Nē, nav. Arī Sprūdža vadītā ministrija to nav izdarījusi. Tai jau vasarā tika dots uzdevums izvērtēt šo reformu, taču nekas nav izdarīts. Acīmredzot problēmas ar naudu: uzdevums tika dots ministrijas ierēdņiem, bet tie izdomāja, ka izvērtēšana ir ārpakalpojums, kur jāpiesaista eksperti...

– ... bet, tā kā nebija naudas...

– ... tad izvērtējuma arī nebija.

– Sakiet, vai esat pētījis, no kurienes un kāpēc sākās Edmunda Sprūdža un Aivara Lemberga konflikts?

– Pirmām kārtām – kā tāds īlens ārā izlien politiskās antipātijas. Bet sāksim ar to, ka ministra pilnvaras var sadalīt politiskajās un administratīvajās. Rīkojumi, paskaidrojumi un citi juridiskie instrumenti ir attiecināmi uz administratīvajām pilnvarām. Politiski Sprūdžs var runāt turp un atpakaļ, kā jau politiķi to dara. Ja runājam par juridiskajām pilnvarām, likumā ir ierakstīts stingrs rīcības algoritms, spēles noteikumi, pēc kuriem ministram ir jāspēlē, un tam nav sakara ar politiku. Ja ministrs politisku iemeslu dēļ iedarbina administratīvos resursus, tas jau kļūst prettiesiski. Un man šķiet, ka tieši tā arī noticis Sprūdža un Lemberga konflikta gadījumā. Sekojot līdzi publiskajiem paziņojumiem, ka Sprūdža kungs beidzot ir saņēmies politisko dūšu vai ko tur vēl un ka beidzot viņš ir pārcirtis to Gordija mezglu, rodas savādas pārdomas. Saprotiet, rīkojums var būt tikai reakcija uz pierādītiem pārkāpumiem. Lūk, analoģija. Autovadītājs, braucot ar auto, pārsniedz ātrumu, viņu aptur policists, uzraksta protokolu, un pēc tam autovadītājam jāierodas tur, kur viņam tiks uzlikts sods. Viņš tur iedodas, un tad viņam saka: «Ātruma pārsniegšana – tas vēl tāds sīkums. Bet jūs bijāt arī dzēris!» Autovadītājs saka: es nebiju dzēris, policists to nefiksēja alkohola mērierīcē, un tas nav ierakstīts protokolā. Nē, viņam saka, jūs bijāt gan, un pierādiet, ka nebijāt! Proti, autovadītājam dzērums netika konstatēts, un tas nav pierādīts fakts. Un Lemberga gadījumā Sprūdžs paņēma krimināllietas materiālus un bez jebkāda tiesas sprieduma pateica: pierādīts!

– Tas nozīmē, ka Sprūdžs pārņēma tiesas funkcijas, kas patiesībā ir nelikumīgi?

– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas domes priekšsēdētāju, bet tas ir jādara tiesiski. No Administratīvā procesa likuma izriet, ka Sprūdžam pašam sākotnēji vajadzēja izvērtēt katru no 350 Ventspils domes lēmumiem, par kuru prettiesiskumu viņš ir pārliecināts, un par katru lēmumu pierādīt, kā ar šā lēmuma palīdzību Lembergs ir iedzīvojies. Sprūdža rīkojumā nav norādīts neviens lēmuma izvērtējums. Vēl viena dīvainība: pat ja Sprūdžs uzskatītu, ka Lembergs pārkāpis interešu konflikta novēršanas likumu – viņam to nevarētu inkriminēt, jo toreiz, kad tika pieņemti šie lēmumi, tāda likuma vēl nebija. Šoreiz jauns likums tiks piemērots ar atpakaļejošu datumu?

– Vēl Lembergam tika pieprasīts paskaidrot lēmumus, ko viņš ir pieņēmis kā brīvostas valdes loceklis.

– Piedodiet, bet ministram pašvaldību likumā nav nekādu tiesību vērtēt pašvaldības pārstāvja ostas pārvaldes valdē darbību, viņš vērtē tikai pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"