Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (LNAK) tuvāko pāris nedēļu laikā plāno rīkot dažādas akcijas, lai mudinātu cilvēkus parakstīties par referendumu, kurā tiktu atsaukta Saeima, aģentūrai LETA pastāstīja LNAK priekšsēdētājs Jānis Kuzins.
Plānots, ka pēc divām nedēļām konkrētās, iepriekš izsludinātās vietās, būs pieejami bezmaksas notāri, tāpat par arodbiedrību konfederācijas biedru iemaksāto naudu tiks pirkti reklāmas laukumi, lai popularizētu Saeimas atlaišanas ideju.
Kuzins pagaidām nevarēja pateikt, kā sokas ar parakstu vākšanu pirmajā dienā, jo pats neatrodas Latvijā, turklāt parakstīties iespējams pie jebkura notāra, tāpēc informācijas apkopošana prasa laiku. Viņš norādīja, ka notāri ir brīdināti par parakstu vākšanas kampaņu un ikviens, kas vēlas, to var izdarīt par diviem latiem.
Kā ziņots, LNAK par Saeimas atsaukšanas iniciatīvu paziņoja pavasarī un šā gada 18.oktobrī sāka vākt parakstus, lai rosinātu referendumu
Kuzins plāno savākt 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu, lai tos varētu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pēc tam, kad būs stājušies spēkā pašlaik Saeimā skatītie likuma grozījumi, kuri paredzēs, ka līdz 2015.gadam, lai sāktu otro parakstu vākšanas posmu Saeimas atsaukšanas referenduma rosināšanai, būs jāiegūst 10 000 parakstu.
Otrajā parakstu vākšanas posmā būs jāsavāc gandrīz 145 000 parakstu, lai kopā būtu iegūti 1/10 vēlētāju apliecinājumi.
Satversmes 14.pants nosaka, ka tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir vienai desmitajai daļai vēlētāju. Tātad šajā gadījumā šāds pieprasījums iesnieguma formā būtu jāizsaka gandrīz 155 000 vēlētāju, norādīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Kamēr Saeima nav izstrādājusi sīkāku kārtību, kādā vēlētāji drīkst rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, Satversmes normas darbojas nepastarpināti. Tāpēc vārdi "ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu" liecina, ka paraksti nav notariāli jāapstiprina, skaidroja CVK pārstāve.
Vienīgie nosacījumi, ko jāvar pārbaudīt, - ierosinājuma parakstītājam ir jābūt vēlētājam un ir jāgūst pārliecība, ka vēlētājs ir parakstījis šo ierosinājumu, nevis kādu citu. Līdz ar to iesniegumā būtu jānorāda ierosinājuma teksts, vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un paraksts, kā arī datums, jo minētajā Satversmes pantā ir arī pāris atsauces uz laiku, kad drīkst iesniegt šādu ierosinājumu. "Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd mēs apspriežam visai teorētisku iespēju, jo nepieciešamais parakstu skaits, kas iniciatoriem būtu jāsavāc pašu spēkiem, ir gandrīz 155 000 vēlētāju parakstu," akcentēja Bērziņa.
Savukārt Kuzins pagaidām neapsver iespēju censties savākt gandrīz 155 000 parakstu. Viņš cer sagaidīt, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā koalīcijas atbalstītie likuma grozījumi, kuri paredzēs, ka 11.Saeimas atsaukšanas procedūras sākšanu varēs rosināt, savācot 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu.
Satversmes 14.pants nosaka, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
11.Saeima uz savu pirmo sēdi sanāca 2011.gada 17.oktobrī.
Kā ziņots, Saeima ir nodevusi izskatīšanai komisijās likumprojektu, kurš paredzēs, ka līdz 2015.gadam referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs savākt 30 000 parakstu, bet pēc šī datuma iniciatoriem būs jāsavāc gandrīz 155 000 parakstu.
Valdošā koalīcija panākusi vienošanos par 30 000 parakstu slieksni referendumu rosināšanai saistībā ar tautas nobalsošanas rosinātāju pienākumiem pārejas periodā līdz 2015.gadam.
Iedzīvotāji turpmāk parakstīties varēs ne tikai pie notāra, bet arī bāriņtiesās, kur tiek veiktas notariālas darbības, dzīvesvietas deklarēšanas vietās vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Pilsoņi no 2015.gada varēs parakstīties arī elektroniski, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins (V). Konkrētajā tiešsaistes sistēmā būs jābūt nodrošinātai parakstītāju identifikācijai un fizisko personu datu aizsardzībai.