Šodien Saeimā raisījās neierasta diskusija par "Saskaņas centra" deputāta Vladimira Reskāja saukšanai pie administratīvās atbildības. Saskaņā ar likumdošanu, parlamentam jādod atļauja sodīt deputātus pat tad, kad viņi izdarījuši acīmredzamus likuma pārkāpumus, piemēram, pārsnieguši braukšanas ātrumu. Tiesa, ja parasti šīs atļaujas tiek dotas bez īpašām debatēm, tad šoreiz deputāts V. Reskājs centās vainu daļēji pārlikt uz objektīviem apstākļiem.
Saeima šodien balsoja par lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Vladimira Reskāja saukšanai pie administratīvās atbildības”. Pirms parlamenta balsojuma V. Reskājs no tribīnes centās kolēģiem skaidrot radušos situāciju.
"Ņemot vērā to nelielo ažiotāžu, kura ir sacelta manā dzimtajā pilsētā Jēkabpilī, es jūtu, ka man vajag izskaidrot šo lietu," pauda politiķis. "9. augustā, braucot pa šoseju Rīga-Daugavpils Jēkabpils virzienā es veicu apdzīšanas manevru un apdzenot smago automašīnu, kuras ātrums bija ap 90km stundā. Un tajā brīdī, kad es veicu apdzīšanu, manu ātrumu nofiksēja pretī braucošās policijas automašīnas radars un par ātruma pārsniegšanu tika sastādīts protokols. Un šodien es nekurā gadījumā negribu sevi attaisnot, jo pārkāpums ir izdarīt un par to jānes atbildība, tāds ir likums. Es vēlējos pievērst uzmanību mūsu valsts galveno autoceļu stāvoklim un konkrēti – ceļam Rīga-Daugavpils pa kuru man sanāk braukt gandrīz katru nedēļu kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Rīgas-Daugavpils šoseja ir viena no noslogotākajām visā valstī, ik dienu pa to traucas ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu, un šobrīd pa to brauc gan vieglās automašīnas, gan pasažieru transports, gan smagās kravu automašīnas, jo tieši šis ceļš ir valsts galvenā transporta artērija kravu transportam uz Krieviju un Eiropu. Tad, kad šis ceļš tika būvēts, noteikti neviens nevarēja iedomāties, ka kaut kad transporta plūsma pieaugs līdz šī brīža līmenim. Braucot pa šo ceļu, satiksmes dalībnieki spiesti vairakkārt pārkāpt ātrumu ierobežojumus tādēļ, ka kravu transports nebrauc ātrāk par 90km stundā un sanāk, ka pat ja tu brauc ar 91 – apdzīšana un ātruma pārkāpšana ir ikdienas autovadītājiem, jo, lai neapdraudētu pārējos satiksmes dalībniekus, apdzīšanas laikā ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties savā joslā. To varēti darīt ar ātrumu 91 vai 92 km stundā, bet diemžēl intensīva kustība ir abos virzienos, un tik daudz laika apdzīšanai šoferiem vienkārši nav. Un, es domāju, lielākā daļa no klātesošajiem zina šo problēmu un ir kaut kad saskārusies ar tādu situāciju un saprot mani. Regulāra likuma pārkāpšana uz šīs šosejas notiek dēļ tā, ka ceļš ir izsmēlis savu resursu un jau sen kļuvis bīstams. Jā, paralēli iet ceļš pa otru Daugavas krastu, bet dēļ tā, ka tuvu gar ceļu iet mežs, no kura var izskriet gan stirna, gan mežacūka un vietām šoseja ir tik šaura, ka divas pretī braucošas mašīnas knapi var pabraukt viena gar otru, šos ceļš nav populārs autovadītāju vidū, jo ir ne mazāk bīstams kā šoseja Rīga-Daugavpils. (...) Manuprāt, jau sen pienācis laiks modernizēt esošo šoseju un izveidot vismaz divas joslas katrā virzienā. Kā arī paralēli autoceļiem, kurš iet pa otru Daugavas krastu vismaz izveidot žogus no meža dzīvniekiem visa ceļa garumā."
Tikmēr Vienotības pārstāvis Andrejs Judins, pēc kolēģa uzrunas, atzina: "Mani pārsteidz, ka mums šeit jāatrodas un jāklausās attiecīgi ziņojumi. Es sapratu, vainīga mašīna, ceļi Latvijas Republika un vēl kaut kas! Cienījamais kungs, ja jūs izdariet pārkāpumu, par to ir jāatbild!" Savukārt J. Reirs piebilda, ka: "pie vislabākā ceļa ar 91 kilometrs stundā apdzīt automašīnu, kas brauc ar 90 kilometriem stundā, nāksies nobraukt pāris kilometrus. Lai apdzītu automašīnu, ir vajadzīgs vismaz 15, 20 kilometru ātruma starpība, lai apdzītu normāli un te nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti."