Vienotība par atbalstu Vīķei-Freibergai nāk novēloti

Tuvākās nedēļas laikā, kad ar jaunu sparu atsāksies konsultācijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par kandidātu bloka prezidenta amatam, premjers Valdis Dombrovskis (JL) tam oficiāli virzīs eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Jaunu elpu tam devis Čehijas prezidenta Vāclava Klausa lēmums tomēr parakstīt Lisabonas līgumu, ar kuru cita starpā tiek iedibināti ES prezidenta un ārlietu ministra amati. Ja līdz tam vēl nebūs izkristalizējušies viens divi reālākie kandidāti un būs skaidrs, ka ES Padomē dalībvalstis diskutēs par visu garo potenciālo kandidātu sarakstu, kurā ir arī V. Vīķe-Freiberga, jautājums par viņas virzīšanu nonāks valdībā, kura pirms katras eiropadomes apstiprina nacionālo pozīciju dienaskārtības jautājumiem.

Oficiāli neapstiprināta informācija no zinošiem avotiem ārlietu resorā liecina, ka Ārlietu ministrija šādā gadījumā respektēs V. Dombrovska lēmumu un lemšanai Ministru kabineta sēdē gatavos pozīciju, kurā V. Vīķe-Freiberga minēta kā Latvijas virzīta kandidāte. Iepriekš ĀM ieņēma atturīgu nostāju šajā jautājumā, un neoficiālās sarunās diplomāti skaidroja, ka tas saistīts ar premjera biroja nesaskaņotu rīcību, kas kaitē Latvijas taktikai kompromisu meklējumos par ES prezidenta un ārlietu ministra amatiem. Šobrīd avoti Neatkarīgajai skaidro, ka ĀM nostāja nenozīmē iepriekš ieņemtās pozīcijas pārvērtēšanu vai to, ka neformālās konsultācijās ir parādījušās pazīmes, kas vairo V. Vīķes-Freibergas izredzes, kuras iepriekš vērtēja kā nereālas. Tiek atzīts, ka apstākļos, kad valdības vadītājs ir publiski arī starptautiskajā vidē nācis klajā ar šo iniciatīvu, šīs pozīcijas bremzēšana nenāktu par labu Latvijas tēlam. Tieši tādēļ nav gaidāms, ka šis jautājums varētu nonākt uz koalīcijas partiju apspriežu galda.

Līdz ES Padomei, kas provizoriski tiek plānota 12.–13. novembrī, notiks intensīvas neformālas konsultācijas starp dalībvalstīm, ko koordinēs prezidējošā valsts Zviedrija. Tā kā ES prezidenta kandidātu neformālā apspriešana ir premjeru līmeņa jautājums, V. Vīķes-Freibergas lobēšana lielākoties būs V. Dombrovska atbildība. Savu atbalstu divpusējās konsultācijās starp dalībvalstīm tam sniegs arī Latvijas vēstnieki ES valstu

galvaspilsētās.

Apliecinājumi, ka V. Dombrovska centieni lobēt eksprezidentes kandidatūru ir nesuši kādus reālus augļus, nenāk arī no premjera biroja. Aizvadītajā nedēļā eiropadomes sēdē Briselē premjers V. Vīķes-Freibergas kandidatūras lobēšanai izmantoja arī neformālu sarunu iespēju, ko deva sēdēšana pie vakariņu galda starp Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kuru ietekmei ir noteicoša loma vienošanās panākšanā.

Iepriekš neapmierinātība par to, ka premjera birojs lēmumu pieņēmis bez saskaņošanas, izskanēja arī no Rīgas pils. Trešdien pēc tikšanās ar premjeru Valsts prezidents Valdis Zatlers bija neitrāls jautājumā par V. Vīķes-Freibergas virzīšanu, uzsverot, ka visu izšķirs tas, kādu lēmumu pieņems valdība. Tālāk visi ārpolitikas veidošanā iesaistītie – ārlietu ministrs, prezidents, premjers un diplomāti – "visus spēkus virzīs tajā virzienā, kādu lēmumu pieņems pati valdība", teica V. Zatlers. Atbildot, vai atbalsta V. Vīķes-Freibergas kandidatūru, V. Zatlers pauda viedokli, ka ar savu astoņu gadu pieredzi valsts galvas amatā un vienu gadu Eiropas Pārdomu grupā eksprezidente "ir labs kandidāts jebkuram postenim ES".