Ārvalstu diplomāti plaši apmeklē 16.marta jautājumam veltīto tikšanos ar vēsturniekiem Saeimā

Šodien Saeimā notiekošā tikšanās ar vēsturniekiem "Līdzīga Latvijas vēstures izpratne - kopīgai nākotnei" ir plaši apmeklēta no ārvalstu diplomātiskā korpusa puses, no kuriem ir ieradušies apmēram 35 pārstāvji.

Tikšanās laikā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Latvijas leģionāri nav bijuši iesaistīti noziegumos pret cilvēci un nav tos veikuši. Viņa skaidroja, ka Latvija nosoda abu režīmu - PSRS un nacistiskās Vācijas - Otrā pasaules kara laikā veiktos noziegumus.

Savukārt Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija skaidroja, ka latvieši sāka dienēt Vācijas armijas leģionā divu iemeslu dēļ - tas notika Vācijas okupācijas varas īstenotās politikas dēļ un tāpēc, ka cilvēki vēlējās cīnīties pret PSRS, jo tās okupācijas laikā 1940.-1941.gadā bija notikušas slepkavības un deportācijas.

"Pateicoties mūsu cīņām ļoti daudzi latvieši paglābās no izsūtījuma Sibīrijā, jo paguva emigrēt uz rietumvalstīm. 16.marts ir atceres un piemiņas diena - es eju pie pieminekļa, lai atcerētos manus cīņu biedrus," akcentēja Skreija, norādot, ka "atliek tikai nožēlot to cilvēku morāli, kuri traucē piemiņas pasākumu norisi pie Brīvības pieminekļa."

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais