Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien vienojās lūgt valdību nākamā gada budžetā atrast līdzekļus, lai arī pēc šā gada beigām skatītājiem bezmaksas apraidē būtu pieejamas komerctelevīzijas – TV3 un LNT.
Nespējot nodrošināt šādu risinājumu, varētu arī būt runa par kādas daļas sabiedriskajam pasūtījumam atvēlēto līdzekļu novirzīšanu komerctelevīziju apraides nodrošināšanai. Saeimas izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete ("Vienotība") gan atzina, ka tas būtu pēdējais salmiņš, pie kā ķerties, jo nozīmētu Latvijas Televīzijai no valsts budžeta piešķiramo līdzekļu apmēra samazinājumu.
Komisijas deputāti pēc TV3, LNT, Latvijas Televīzijas, "Lattelecom" un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvju uzklausīšanas vienojās, ka nacionālā apraide nepieciešama valsts drošības un identitātes saglabāšanai un līdz ar to aicinās meklēt risinājumus, lai visi pašreizējie nacionālās apraides tirgus dalībnieki tajā turpinātu darboties tādā pašā formā kā pašlaik.
Konkrēta naudas summa komisijas lūgumā valdībai nebūs ierakstīta, aģentūrai BNS norādīja komisijas vadītāja Druviete.
TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena deputātiem klāstīja, ka pašlaik bezmaksas kanālu paketi virszemes apraidē izmanto līdz 10% Latvijas iedzīvotāju. Reklāmas apmērs komerckanāliem esot krietni sarucis, bet līdzdalība nacionālajā apraidē televīzijas kanāliem gadā izmaksā 650 tūkstošus latu. Turklāt nacionālās komerctelevīzijas no kabeļoperatoriem nesaņem maksu par to satura retranslēšanu. Summējot šos apstākļus, LNT un TV3 apsver aiziešanu no nacionālās apraides, līdz ar to tās būtu skatāmas tikai maksas televīzijas klientiem.
NEPLP pārstāve Dzintra Geka norādīja, ka līgums starp "Lattelecom" un komerctelevīzijām noslēgts līdz 2013.gadam un neesot citas izejas, kā pie šī līguma palikt, un lūgt valsts atbalstu, jo "skatītāji pieraduši saņemt šo paketi, pretējā gadījumā vairāk skatīsies retranslēto televīziju piedāvājumu".
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots vairākkārt aicināja sabiedrisko televīziju nenostatīt pretī abiem komerckanāliem un aicināt valdību meklēt papildu finansējumu, nevis to paņemt no jau tā pieticīgā Latvijas Televīzijas finansējuma.
Viņš paskaidroja, ka LTV no valsts budžeta saņem 7,5 miljonus latu, no kuriem apmēram 3,5 miljonus samaksā nodokļos, 1,5 miljoni latu paredzēti apraides nodrošināšanai, līdz ar to programmas satura veidošanai un citiem mērķiem pāri paliek vien apmēram divarpus miljoni latu gadā. Kots teica, ka šādos apstākļos arī sabiedriskajai televīzijai, līdzīgi kā komerctelevīzijām, aktīvi jāmeklē privātie sadarbības partneri, lai varētu nodrošināt atsevišķu pārraižu un ierakstu norisi.
Jau ziņots, ka NEPLP 2.novembrī neatbalstīja TV3 un LNT vēlmi par savu programmu retranslēšanu no kabeļoperatoriem pieprasīt samaksu. Otrā komerctelevīziju prasība bija valsts finansējums kopumā 1,3 miljonu latu apmērā sabiedriskā pasūtījuma sagatavošanai.
TV3 un LNT ir brīdinājušas, ka no 1.janvāra tās varētu izstāsties no bezmaksas piedāvājuma virszemes apraidē. Televīzijas pamato, ka uzņēmuma "Lattelecom" prasītā ikgadējā maksa par bezmaksas apraidi, kas ir 650 tūkstoši latu, tām ir par lielu.