Tiesa ierosinājusi lietu, kurā Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam ("Vienotība") prasa atsaukt godu aizskarošas ziņas.
Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis aģentūrai BNS teica, ka šajā civillietā tagad 30 dienu laikā Štokenbergam tiesai jāsniedz paskaidrojumi. Pēc paskaidrojumu saņemšanas tiesa lems par tiesas sēdes noteikšanu.
Štokenbergs jau iepriekš paziņoja, ka tiesā iesniegtā prasība ir pilnīgi nepamatota, taču, būdams tieslietu ministrs, viņš sīkāk šo lietu nevēlas komentēt. Tiesa lems par abu pušu argumentāciju.
Štokenbergam tiek prasīts ne tikai atsaukt 23.jūlija "Sestdienā" un portālā "diena.lv" publicētās ziņas par "Visu Latvijai!" un tās biedriem, bet arī kompensācija 10 tūkstošu latu apmērā un tiesāšanās izdevumu piedzīšana no ministra pārstāvētās partijas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka partijas pārstāvji par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām uzskata divas epizodes no "Sestdienā" publicētās Štokenberga intervijas.
Pirmā epizode ir par Štokenberga intervijas laikā pausto izteikumu par Nacionālās apvienības Saeimas deputātiem kā ekstrēmistiem.
Otrā epizode ir par Štokenberga izteikumiem saistībā ar šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas pirms dažiem gadiem. "No šiem izteikumiem izriet, ka ir fakti jeb ziņas (liecības, pierādījumi), ka "Visu Latvijai!" biedri pie Arta Pabrika dzīvesvietas ir lietojusi šaujamieročus, tāpēc "Visu Latvijai!" darbība ir uzskatāma par ekstrēmismu un attiecīgi tās biedri par ekstrēmistiem. Faktiski atbildētājs apgalvo, ka "Visu Latvijai!" ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu," min prasības pieteicēji, uzsverot, ka viņu pārstāvētā partija šos izteikumus uzskata par klaji apmelojošiem un tāpēc tās un tās biedru godu un cieņu sevišķi smagi aizskarošiem.
Ziņots arī, ka pagājušajā nedēļā desmit Nacionālās apvienības un "Saskaņas centra" atlaistās Saeimas deputātu iesniedza lūgumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu Štokenbergam.
Šādu lūgumu demisijas iesniedzēji pamato ar to – lai arī Štokenbergs ir aktīvi centies sevi parādīt kā tiesiskuma aizstāvi un uzsvērt godīgas un caurredzamas uzņēmējdarbības lielo nozīmi tautsaimniecības attīstībā, atklātībā ir nākuši fakti, kas liek apšaubīt paša Štokenberga rīcības tiesiskumu un ētiskumu. Līdz ar to deputāti saskata dubultmorāli ministra darbībā.