Nekā Personīga (TV3) rīcībā nonākusi Eiropas Komisijas (EK) augsta ranga amatpersonas Čarlīnas Vitčevas vēstule Latvijas satiksmes ministrijai, kurā piedraudēts nepiešķirt 100 miljonus latu vilcienu iepirkšanai, ja tiks realizēts patreiz noslēgtais līgums. Vēstulē Vitčeva norāda “uz iespējamajām sekām”, kas draud Latvijai.
Fragments no vēstules: “Īstenojot parakstīto līgumu, Latvijas varasiestādes riskē ne tikai pārkāpt Eiropas iepirkuma noteikumus, bet arī iezīmē iespējamas problēmas Eiropas fondu sadales kontroles sistēmā. Ņemot vērā lielo pārkāpuma risku, ja nacionālā uzraudzības un kontroles sistēma nenovērš pārkāpumu, Komisijai būs jāatliek visu maksājumu veikšana saskaņā ar regulu 1083/2006 un jāapsver maksājumu ieturēšana 100% apmērā.”
Vēstules turpinājumā, EK pārstāve aicina “nacionālās varas iestādes izvērtēt iespējamajās alternatīvas un pieņemt vajadzīgos lēmumus bez liekas kavēšanās.”
Jāatgādina, ka strīdus objekts ir finansiāli apjomīgākais finanšu darījums Latvijas vēsturē, kas paredz par 140 miljoniem latu iepirkt vilcienus. Par to uzturēšanu nākamos 30 gadus Latvijai vajadzēs maksāt 280 miljonus latu. Eiropas līdzfinansējums šajā gadījumā bija plānots 100 miljoni.
Problēmas ar iepirkumu sākās pērnā gada rudenī, kad jau pēc uzvaras konkursā vilcienu piegādātājs, Spānijas firma CAF pieprasīja izmaiņas - lielāku avansu, mazākas soda naudas par vilcienu piegādes kavējumiem, atcelt prasību atpirkt vilcienus ar defektiem, kā arī pienākumu uzturēt vilcienu remonta bāzi Latvijā. Pēc Nekā Personīga rīcībā esošajām ziņām, šīs prasības bija saistītas ar bažām par Latvijas uzņēmuma Rīgas Vagonu būves rūpnīcas spēju īstenot pasūtījumu kvalitatīvi un savlaicīgi. Līgums paredzēja, ka lielākā daļa vilcienu tiek būvēti Latvijā.
Pasažieru vilciena vadītājs Nils Freivalds, kurš darījumā pārstāvēja Latviju, piekrita spāņu iebildumiem un novembrī parakstīja nodomu protokolu. Šādu lēmumu Freivaldam nebija tiesību pieņemt, jo līgums nedrīkst atšķirties no konkursa nolikuma. Bažas par to februārī izteica arī Eiropas Komisija. Brisele norādīja, ka, slēdzot šādu līgumu, Latvija pārkāptu vienlīdzīgas konkurences nosacījumus.
Valdība toreiz sasauca vairākas sēdes, kur lika Freivaldam slēgt līgumu saskaņā ar konkursa nolikumu, taču Freivalds tik un tā Madridē parakstīja dokumentu, pretēju valdībā lemtajam.
Neraugoties uz šonedēļ izteikto EK brīdinājumu, satiksmes ministrs Aivis Ronis joprojām uzskata, ka līgumu var īstenot. Ministrija šobrīd gatavo politiķu delegāciju, kuras uzdevums būs pārliecināt EK piešķirt Latvijai naudu.
Tikmēr līdz nākamajai nedēļai ministrs plāno izdarīt spiedienu uz spāņu firmu, lai līdz sarunām ar Eiropas ierēdņiem izmainītu parakstīto līgumu. CAF tehniskie darbinieki šonedēļ bija ieradušies Rīgā un tikās ar Roni. Ministrs viņiem esot ieteicis atkāpties no prasībām, kas neatbilst EK viedoklim, bet spāņi neesot piekrituši.
Brīdinājuma vēstule no Briseles šonedēļ pielika punktu arī Freivalda karjerai Pasažieru vilcienā. Viņu nomainīja Artis Birkmanis, cilvēks ar maģistra grādu biznesa vadībā, vairāku banku vadītājs, tagad valsts uzņēmuma Latvijas gaisa satiksme valdes loceklis, kuram ar vilcieniem nekad iepriekš nav bijusi saskarsme.
Nekā Personīga zināms, ka darbam Pasažieru vilciens valdē un līdz ar to sarunām ar Briseli uzrunāts un savu piekrišanu devis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Uzrunāta arī bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane.
Par abu apstiprināšanu lems nākam trešdien, divas dienas pirms Pasažieru vilciena vadībai jādodas uz Briseli.
Štokenberga pieaicināšanu ministrs Ronis skaidro ar nepieciešamību valdē iekļaut cilvēku no valdošās partijas, kurš sekmīgi un profesionāli var risināt sarunas Briselē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības biedre Dreimane uzrunāta lielās pieredzes dēļ Latvijas dzelzceļā. Šobrīd viņa ir šī uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa padomniece.
Ja Briseli neizdosies pārliecināt, būs jārīko jauns vilcienu iepirkumu konkurss. Ja arī tas neizdosies, Satiksmes ministrijai ir plāns C - Eiropas līdzekļus novirzīt ceļu būvei, kur konkursus sarīkot ir vienkāršāk.