Krievijas Kirovas apgabalā, bijušajā Vjatlagā, būtu iespējams izveidot memoriālo piemiņas vietu represijās bojā gājušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, sestdien vēsta "Latvijas Avīze".
Šādu uzskatu avīzei paudis Latvijas vēstnieks Maskavā Edgars Skuja. Pēc vēstnieka domām, tieši Vjatlaga agrāko gulaga nometņu un to kapsētu vietas simbolizē Latvijas iedzīvotāju deportāciju traģēdiju visā tās pilnībā. Par labu memoriālam konkrētajā Krievijas reģionā runā arī tas, ka Latvija šajā darbā var rēķināties ar Kirovas apgabala gubernatora Ņikitas Beliha atbalstu.
"Belihs pats personīgi pētījis padomju soda sistēmu uz Vjatlaga nometnes vēstures bāzes. Gubernators labi izprot deportāciju traģismu un deportēto cilvēku piemiņas godināšanas un iemūžināšanas nozīmīgumu Latvijas valstij un sabiedrībai," norāda Skuja.
Kirovas apgabala gubernators ir piedāvājis konkrētu iespējamā memoriāla vietu, tomēr tas neizslēdz iespēju Latvijas pārstāvjiem izvēlēties arī kādu citu. Runa ir par bijušo kapsētu, iepretim agrākajam nometnes hospitālim pie ceļa, kas ved uz Ļesnajas ciemu, kur atrodas bijusī galvenā nometnes pārvaldes ēka ar ieslodzīto krimināllietu arhīvu. Kā daudzviet Vjatlagā, arī šeit par apbedījuma vietām liecina vien neskaidras pauguru aprises klajā laukā.
"Kapa vietu detalizētāki pētījumi nav veikti, un šobrīd tie arī būtu ārkārtīgi grūti veicami. Tas, kas būtu reāli iespējams, ir šīs piemiņas iemūžināšana skaistā un sakoptā piemiņas vietā," pēc vietas apsekošanas atzina Latvijas vēstnieks.
Zināms, ka potenciālā memoriāla vietā apbedīti ap 100 latviešu. Tiesa, šajā apkaimē atrodas arī vieta, kur atdusas ap 900 izsūtīto latviešu, taču tā atrodas grūti pieejamā vietā, mežā, un tās apmeklēšana būtu sarežģīta. Kopumā šajā novadā ir vairāk nekā 10 ieslodzīto apbedījuma vietu, bet konkrētā izvēle kopīgiem spēkiem būtu jāizdara ieinteresētajiem Latvijas pārstāvjiem, vietējai administrācijai un vēsturniekiem.
"Uzskatu, ka ar vietējās administrācijas atbalstu tāda memoriāla vietu, arī ja tā ir tālāk no ceļa, varētu padarīt pieejamu," teic Skuja. Jautāts, kur būtu gūstams idejas finansējums, diplomāts spriež, ka, ņemot vērā šā brīža finansiālo situāciju, tie varētu būt privātie ziedojumi. Tāpat jāizvērtē iespējas, ko varētu sniegt Brāļu kapu komiteja un citas organizācijas.
Skuja ir vērsies ar aicinājumu pie Brāļu kapu komitejas, Represēto apvienības un citām sabiedriskām organizācijām sākt kopīgu darbu šādas piemiņas vietas izveidošanā. Piemiņas vietas tālāka labiekārtošana un uzturēšana saskaņā ar Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas teritorijā piekristu Kirovas apgabala administrācijai.
Staļina varas gados Vjatlaga nometnēs ieslodzīto vidū atradās daudzi Latvijas valsts piederīgie, tostarp Latvijas valsts un sabiedriskie darbinieki, akadēmisko aprindu pārstāvji, armijas augstākie virsnieki. Laika posmā no 1938. līdz 1954. gadam Vjatlagā bijuši ieslodzīti gandrīz septiņi tūkstoši latviešu un citu tautību Latvijas valsts piederīgo, no kuriem gandrīz 40% gāja bojā necilvēcīgo apstākļu dēļ. Bojāgājušo saraksti ir atrodami 2006. gadā iznākušajā ''Latvijas pilsoņu martiroloģijā Vjatlagā 1938 – 1956''.
1995. gadā Vjatlaga upuru piemiņai jau tika uzstādīts koka krusts, kura pamatnē iemūrētā plāksne latviešu, krievu un angļu valodā vēsta, ka tas veltīts ''Latvijas Republikas pilsoņiem – komunistiskā terora upuriem (1941 – 1952)'', taču tagad, kā uzskata Skuja, būtu jāsper nākamais solis.