Prezidenta amata kandidāts - Latvijas bagātākais pensionārs

Latvijā ir tikai viens pensionārs, kas valsts pensijā saņem vairāk nekā 4500 latus, tā Neatkarīgajai apliecināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti. Pilnīgi iespējams, ka šis cilvēks ir Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš.

Izvirzot šim augstajam amatam bijušo baņķieri, tagad Saeimas deputātu, īpaša uzmanība pievērsta viņa ienākumiem, un, kā izrādās, A. Bērziņam ir ne tikai daudzi īpašumi, bet arī Latvijas apstākļiem ievērojama pensija. Pensiju virs 3000 latiem Latvijā saņem septiņi pensionāri, pēc nodokļu nomaksas viņiem uz rokas gan paliek par ceturtdaļu mazāk.

Kā Valsts prezidenta posteņa kandidāts minētais bijušais baņķieris A. Bērziņš varētu būt lielākās pensijas saņēmējs vai vismaz vislielāko pensiju saņēmēju pirmajā piecniekā visā Latvijā, atklājis portāls pietiek.com. Par to liecina portāla iegūtā neoficiālā informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). 2007. gadā, kad A. Bērziņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju kļuva par pensionāru, viņa ikmēneša pensija tuvojusies 4900 latu robežai. No Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē atrodamās amatpersonas deklarācijas izriet, ka viņš pagājušā gada pēdējos divos mēnešos pensijā saņēmis 8836 latus – tātad nedaudz vairāk par 4400 latiem mēnesī. Turklāt, kā aprēķinājis pietiek.com, A. Bērziņam 2007. gadā bijusi vēl lielāka pensija – 58 352 lati (4862 lati mēnesī), bet 2008. gadā – 54 718 lati (4559 lati mēnesī).

Saprotams, ka VSAA nedrīkst atklāt, kurš ir lielākās pensijas saņēmējs valstī un vai tas tiešām ir A. Bērziņš, tomēr informācija par Latvijas bagātāko pensionāru, proti, apstākļiem, kas ļauj vienam Latvijas pensionāram saņemt tik milzīgu pensiju, liecina, ka tas varētu būt tieši viņš. Masu medijos pieejamā informācija par A. Bērziņa darba dzīves gājumu liecina, ka laikā, kamēr viņš strādāja Unibankā (tagad SEB bankā), viņa mēnešalga bija vismaz 18 000 latu, tātad lielāko daļu lielās pensijas viņam nodrošinājis darbs uzņēmumos ar Latvijas valsts kapitāla daļu, galvenokārt – bijušajā Unibankā.

Latvijā lielākā pensija pārsniedz 3500 latu, un to saņem pensionārs ar 44 gadu darba stāžu, liecina Neatkarīgās informācija. Uz rokas šim pensionāram ir 4500 latu, taču no summas virs 165 latiem, tiek norēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25 procentu apmērā. Tādu pensiju Latvijā var nopelnīt, tomēr diskusijas par to, cik tas ir taisnīgi, vai pārejas posmā tagadējie lielo pensiju saņēmēji tomēr likuma normas neizmantoja par labu sev, nav aprimušas joprojām. Tam visam pamatā ir fakts, ka par visu padomju laikos nostrādāto darba mūžu ņem vērā tikai četros gados veiktās iemaksas, tas ir, laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam.

VSAA speciāliste Edīte Olupe Neatkarīgajai stāstīja, ka tik lielas pensijas izveidošanos jeb aprēķināšanu noteikuši vairāki faktori – vispirms tas, ka šim cilvēkam ir ievērojams darba stāžs –

44 gadi, kā arī darba mūžā viņam bijuši vairāki darba devēji vienlaikus – viņš strādājis gan privātā jomā, gan valsts darbā, no saviem ienākumiem veicot sociālās iemaksas. Tā kā liela daļa darba mūža nostrādāta padomju laikos, tad pensijas kapitāls rēķināts pēc darba algas apmēra no 1996. gada līdz 1999. gadam. Kā zināms, 1996. gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kas noteica, ka, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā cilvēka individuāli veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tomēr pārejas periodā un par darbu padomju laikā tika noteikti četri gadi, kura laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Tā šajā gadījumā personai bijusi ļoti liela alga 1996.–1999. gadā, kas būtiski ietekmēja pensijas kapitālu, jo tā tika attiecināta uz visu iepriekšējo padomju laika darba periodu. Turklāt 1996. gadā vēl nebija sociālo iemaksu griestu, tas ir, nodokli varēja maksāt no visas algas, kas nozīmēja, ka arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu varēja saņemt pilnā apmērā. Konkrētais pensionārs aizgājis pensijā 2007. gadā, kad kapitāla indekss bija virs 1 (šo indeksu ņem vērā, aprēķinot pensijas, un tieši 2007. gadā tas bija lielākais visos pēdējos gados), pašlaik pēdējos divus gadus indekss ir sarucis zem 1.

Pietiek.com secina: pēc visa spriežot, A. Bērziņš lielās pensijas saņemšanai veikli izmantojis 1996. gadā darboties sākušā Pensiju likuma pretrunīgās normas.