Tēvzemieši nemainīšot tradicionālo seju
Jautājums: "Vai jūs esat antisemīts?", ko pagājušajā nedēļā Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderim Robertam Zīlem uzdeva britu TV kanāla Channel 4 News reportiere, nav patīkamākais, uz ko atbildēt politiķim, kas Latvijā vienmēr ticis uzskatīts par šīs labēji konservatīvās partijas pragmatiskāko pārstāvi.
Aizvien vairāk zaudēdama ietekmi Latvijā, TB/LNNK ieguvusi teju centrālo lomu Lielbritānijas iekšpolitiskajā cīņā starp leiboristiem un konservatīvajiem, vienlaikus saasinot jautājumu pašu mājās par tēvzemiešu identitāti un izdzīvošanas izredzēm.
Iemesls, kādēļ lielākie britu laikraksti kopš pavasara regulāri velta rakstus TB/LNNK, ir iekšpolitiskā cīņa starp leiboristiem, kas ir pie varas, un konservatīvajiem, kuriem tiek prognozēta uzvara nākamajā pavasarī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Konservatīvie pie varas nav bijuši vairāk nekā desmit gadus, un kompetences zaudēšana ārlietās ir viens no nedaudzajiem argumentiem, ko pret sāncenšiem var vērst leiboristi. Konservatīvo sadarbība Eiropas Parlamentā ar labējo TB/LNNK, par ko arhīvos viegli atrodamas ziņas, ka tās politiķi piedalās 16. marta piemiņas pasākumos, britu presē ir uzjundījusi diskusiju par latviešu leģionāriem un britu ārlietu ministram, leiboristam Deividam Milibendam ļāvusi paziņot, ka šāda sadarbība viņam "uzdzen nelabumu".
Ne šis skandāls, ne sociālekonomisko jautājumu izvirzīšanās politiskās dienaskārtības priekšplānā TB/LNNK neliks atteikties no tradicionāli saasinātās uzmanības vēstures, valodas un nācijas pašsaglabāšanās jautājumiem, Neatkarīgajai uzsver R. Zīle. Eiropas valstu pieredze rādot, ka, saasinoties imigrācijas problēmām, pieaug arī labējo partiju ietekme politikā. TB/LNNK līderim gan nav pieņemams veids, kā partijas biedrs Juris Dobelis septembra vidū no Saeimas tribīnes aizskāra šo tematiku, pie kreisajām frakcijām vēršoties ar vārdiem "nāvi okupantiem", bet aiz cieņas pret vecāko kolēģi R. Zīle to nekomentē.
Šie nav bijuši vieglākie mēneši vienai no vecākajām Latvijas partijām TB/LNNK. Tās reitings stabili turas nedaudz virs 2%, kas nozīmē, ka šobrīd tā Saeimā netiktu ievēlēta. Partiju vismaz pagaidām ārpus konsolidācijas procesiem atstāja tēvzemiešiem ideoloģiski tuvie Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Pilsoniskā savienība. Aizvadītās nedēļas nogalē par to, ka konsolidācija ar TB/LNNK tai nav aktuāla, paziņoja ZZS. Viens no iemesliem, ko neoficiāli politikas kuluāros minējuši zaļie zemnieki, ir, ka tēvzemiešiem bez R. Zīles nav īsti līderu, kuri konsolidētajam spēkam dotu vilkmi. Ne J. Dobelis, ne cits Saeimas veterāns no TB/LNNK Pēteris Tabūns par tādiem netiek uzskatīti. "Jo plašāka konkurence, jo labāks piedāvājums," uz jautājumu, kādas personālijas TB/LNNK virzītu iespējamā konsolidētā spēka kopīgā vēlēšanu saraksta galvgalī, diplomātiski atbild R. Zīle.
Nopietnu sarunu atjaunošanos par konsolidāciju viņš prognozē nākamajā pavasarī un kā prioritārus partnerus min premjera partiju JL, kā arī Aigara Štokenberga SCP, ar ko ir tuvas ideoloģiskās nostādnes ekonomikas jautājumos. Līdz tam TB/LNNK tuvinās pozīcijas ar mazietekmīgo Visu Latvijai!, lai gan, kā atzīst R. Zīle, bez kādas lielās partijas, visticamāk, JL, par veiksmīgu konsolidāciju nevar runāt.