Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm skatīs Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādāto ziņojumu par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienībā (ES) 2015.gadā un informāciju par paveikto 2010. gadā, liecina sēdes darba kārtība.
ĀM ES departamenta vadītāja vēstniece Ilze Juhansone aģentūrai BNS iepriekš jau atzina, ka ziņojumā ir ierobežotas pieejamības informācija par citu dalībvalstu pieredzi. Ziņojums arī pēc valdības sēdes nebūs pieejams, sacīja ĀM preses sekretārs Jānis Silis.
Pašlaik publiski pieejams valdības protokollēmuma projekts un rīcības plāns. ĀM piedāvās galvenos prezidentūras pasākumus rīkot topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā jeb Gaismas pilī.
Tāpat ĀM rosinās atbalstīt priekšlikumu atbildību par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) sagatavošanas sekretariāta saturiskajiem jautājumiem uzticēt ārlietu ministram, bet par loģistikas jautājumiem - Ministru prezidenta biedram.
Prezidentūras sagatavošanas sekretariāts saskaņā ar rīcības plānu ir jāizveido līdz septembrim, un tā uzdevums būs nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai, tas arī koordinēs darbu prezidentūras laikā. Līdz rudenim jābūt arī skaidrībai par sekretariāta vadītāju un darbiniekiem. Šā gada budžetā sekretariāta izveidei ir paredzēti 43 tūkstoši latu.
Šogad līdz jūlijam plānots arī apkopot informāciju no ministrijām par nepieciešamā personāla skaitu un kvalifikāciju gan centrālajā aparātā un padotības iestādēs, gan Latvijas vēstniecībā ES un citās Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecības ārvalstīs. Plānots, ka Valsts kanceleja (VK) ministriju iesūtīto informāciju apkopos līdz 1.decembrim. VK jāizveido arī darba grupa, kas izstrādās modeli, kā tiks piesaistīts prezidentūrai nepieciešamais personāls, kā noritēs viņu atlase un apmācība.
Līdz gada beigām iecerēts arī sagatavot diplomātu rotācijas plānu 2011.-2015.gadam, kā arī koordinācijas un lēmumu pieņemšanas procedūru, kā no 2012.gada nacionālā līmenī notiks gatavošanās prezidentūrai.
Aktīva gatavošanās prezidentūrai nacionālā līmenī sāksies 2012.gadā, tādējādi Ārlietu un Finanšu ministrijas izveidotajai darba grupai jau līdz šā gada jūlijam ir jātiek skaidrībā, cik liels finansējums nepieciešams nākamā gada budžetā.
Nākamgad pirmajā pusē arī jāiesniedz valdībā prezidentūras izdevumu tāme 2013.-2015.gadam, kā arī priekšlikumi par prezidentūras budžeta izmantošanas un pārraudzības principiem.
Jau no 2012.gada sākuma līdz 2013.gada beigām plānots apmācīt prezidentūras sagatavošanā un nodrošināšanā iesaistīto personālu, izglītojot gan par ES lēmumu pieņemšanas procedūru un sarunu rīkošanu, gan uzlabojot angļu un franču valodas zināšanas.
Plānots, ka līdz 2012.gada novembrim ministrijām jāapzina potenciālie ES Padomes darba grupu un komiteju vadītāji, kas regulāru darbu ES sanāksmēs sāks gadu pirms prezidentūras.
Savukārt līdz nākamā gada vasarai Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāorganizē diskusijas nacionālā līmenī par prezidentūras prioritātēm, sasaistot tās ar debatēm par Latvijas Nacionālo attīstības plānu. Plānots, ka prioritāšu sagatavošanā tiks iesaistīti ne vien eksperti un akadēmiķi, bet arī Saeimas deputāti. Debašu rezultāti būs jāapkopo līdz 30.septembrim.
Darbs pie prezidentūras programmas sagatavošanas saskaņā ar rīcības plānu sāksies 2013.gada pavasarī, bet intensīva sagatavošana sadarbībā ar Itālijas un Luksemburgas prezidentūrām - 2013.gada vasarā un ilgs līdz 2014.gada pavasarim, lai to ne vēlāk kā 2014.gada maijā iesniegtu apstiprināšanai ES Vispārējo lietu padomē. Savukārt Latvijas prezidentūras sešu mēnešu darba programmu plānots sākt gatavot 2014.gadā.
Attiecībā uz loģistikas jautājumiem plānots, ka līdz 2012.gada beigām valdībā jāiesniedz informatīvais ziņojums par šo tematu - transporta plūsmas pārvaldības analīze, transporta nodrošināšanas iespējas ES dalībvalstu delegācijām, autovadītāju atlase un nodrošināšana, kā arī nepieciešamais finansējums.
Jābūt skaidrībai arī par drošības pasākumiem, delegāciju izvietošanu, ēdināšanu, aprīkojumu, plānotajiem pasākumiem sponsoru piesaistei.
Nākamgad plānots arī izstrādāt prezidentūras moto un logo, apzināt nepieciešamo finansējumu suvenīru un dāvanu sagatavošanai, tehniski sagatavot Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības (līdz 2014.gadam), kā arī sākt darbu pie valsts informācijas sistēmas izveides, lai to piemērotu prezidentūras vajadzībām.
Savukārt 2013.gadā plānots konceptuāli vienoties ar ES Padomes ģenerālsekretariātu par galveno prezidentūras sanāksmju norises vietu. ĀM pašlaik piedāvā par galveno prezidentūras norises vietu izvēlēties topošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku jeb Gaismas pili.
2013.gadā iecerēts sadarbībā ar Kultūras ministriju sākt gatavot kultūras programmu.
Savukārt 2014.gadā paredzēts ieviest vienoto datortīklu ES dokumentu apritei, izstrādāt mājaslapu un Latvijas prezidentūras rokasgrāmatu.
Jau vēstīts, ka Latvija sāks prezidentūru 2015.gada 1.janvārī, to pārņemot no Itālijas un jūlijā nododot tālāk Luksemburgai.
Ziņots arī, ka jaunajā valdībā aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), kurš savulaik bijis arī ārlietu ministrs, apstiprināts par premjera biedru, kurš ir atbildīgs par Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES.