Valdība ārkārtas sēdē apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam [papildināts]

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam.

Stabilitātes programmā vispārējās valdības budžeta deficīts 2026.gadā tiek prognozēts 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 4% no IKP, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts, sagatavojot budžetu 2023.gadam, bet strukturālais deficīts 0,5% no IKP.

No strukturālā deficīta mērķiem izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā tiek prognozēts 2,5% no IKP apmērā, bet 2025. un 2026.gadā attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.

Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadā bija 4,7% no IKP, kas ir zemāks nekā prognozēts Latvijas Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadam, kad, ņemot vērā augsto nenoteiktību Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā dēļ, ietekme uz ekonomiku un nodokļu ieņēmumiem tika prognozēta negatīvāka.

FM norāda, ka šī Stabilitātes programma tiek gatavota īsu brīdi pēc tam, kad tika izstrādāts un šī gada 9.martā pieņemts likums par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, kas tika sagatavots balstoties uz 2023.gada decembra makroekonomiskajām prognozēm.

Šajā relatīvi nelielajā laika posmā pasaules un Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes ir kļuvušas nedaudz optimistiskākas, atzīst FM. Enerģijas cenu mazināšanās, gāzes rezervju krājumu apjoms Eiropā, ekonomikas transformācija enerģētiskās neatkarības virzienā iezīmē tos faktorus, kas liek nedaudz optimistiskāk raudzīties nākotnē.

Labāka ekonomikas attīstība savukārt darbojas mazāk negatīvi uz inflācijas bremzēšanu, pamatinflācija ir kļuvusi par būtisku faktoru kopējā inflācijas devumā. Šie faktori 2023.gadā ir likuši nedaudz paaugstināt gan izaugsmi, gan inflāciju Latvijā. Saskaņā ar šā gada februāra prognozi 2023.gadam prognozētais IKP pieaugums ir palielināts par 0,6 procentpunktiem, bet 2024.gadam prognozēts 2%, kas ir par vienu procentpunktu mazāks IKP pieaugums nekā pagājušā gada decembrī.

Nākamajos divos gados - 2025. un 2026.gadā - tiek prognozēta ekonomikas izaugsme attiecīgi par 2,9% un 2,8%. Vidējā gada inflācija 2023.gadā prognozēta 10% līmenī, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk, kā iepriekš prognozēts. FM skaidro, ka šo palielinājumu noteica gada beigās pieaugušie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī spēcīgāki inflācijas otrās kārtas efekti. 2024.gadā inflācija turpinās mazināties, cenām pieaugot par 2,2% un pēc tam stabilizējoties 2,5% līmenī. FM atzīmē, ka šīs prognozes ir saskaņā ar ekonomiskās attīstības bāzes scenāriju.

Labākas ekonomiskās prognozes un augstāka inflācija nozīmē arī lielākus ieņēmumus valsts budžetā, uzsver FM. 2023.gadā tiek prognozēts par 160 miljoniem eiro vairāk, 2024. un 2025.gadā attiecīgi par 295 un 330 miljoniem eiro vairāk.

Auguši ir arī izdevumi, it īpaši valsts speciālā budžeta izdevumi, procentu izdevumi un iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, pašvaldību pamatfunkciju izdevumi un negatīvā ietekme no pieklasificēto komersantu bilancēm. Līdz ar to ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir daudz mazāka, kāda tā varētu būt, ja vienīgās izmaiņas būtu ieņēmumu pieaugums, skaidro FM. 2023.gadā vispārējās valdības budžeta bilance ir uzlabojusies tikai par 19 miljoniem eiro. 2024. kopējās izmaiņas ir pasliktinājušas vispārējās valdības budžeta bilanci par 76 miljoniem eiro, bet 2025.gadā uzlabojušas par 122 miljoniem eiro.

Pēc Covid-19 pandēmijas 2023.gadā ir pilnībā atjaunota Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) darbība, bet no 2024.gada ir atcelta vispārējā izņēmuma klauzula un ir spēkā Eiropas fiskālās disciplīnas noteikumi.

Šī Stabilitātes programma ir sagatavota saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto fiskālo stratēģiju un fiskālās disciplīnas tiesisko regulējumu. Strukturālā deficīta mērķi 2024. un 2025.gadā paliek nemainīgi likumā par 2023.gada budžetu un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam noteiktajā apmērā 0,5% no IKP. 2026.gadā pašlaik strukturālā deficīta mērķis ir 0% no IKP un tas saistīts ar nepieciešamību koriģēt iepriekšējo gadu negatīvās novirzes no plānotajiem strukturālā deficīta mērķiem, kā arī to, ka 2026.gadā pašlaik tiek plānota pozitīva izlaižu starpība.

Savukārt 2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 4% no IKP, bet strukturālais deficīts 0,5% no IKP. No strukturālā deficīta mērķiem izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā tiek prognozēts 2,5% no IKP apmērā, bet 2025. un 2026.gadā attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.

FM atzīst, ka izaugsmes palēnināšanās tomēr bijusi mazāka nekā tika prognozēts, sākoties karam, un negatīvā ietekme, pretēji prognozētajam, mazāk bijusi jūtama ārējās tirdzniecības datos un piegāžu ķēžu pārrāvumos, bet vairāk izpaudusies inflācijas un ražošanas izmaksu kāpumā, pasaules tirgos strauji palielinoties energoresursu cenām. Vienlaikus siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši šī cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz ekonomiku.

Pagājušajā gadā, ekonomikai atgūstoties no Covid-19 ierobežojumiem, strauja izaugsme fiksēta gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, un lielāko devumu IKP pieaugumā nodrošinājis 15,7% kāpums komercpakalpojumu nozarēs. Būtiska loma bijusi arī 57,5% pieaugumam izmitināšanas un ēdināšanas nozarē un 26,6% pieaugumam mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

Ļoti veiksmīgi pērn attīstījusies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, uzrādot 14% pieaugumu, kas ir ļoti augsti vērtējams rezultāts, ņemot vērā, ka atšķirībā no pārējām pakalpojumu nozarēm, informācijas un komunikācijas pakalpojumus iepriekš daudz mazāk bija negatīvi ietekmējuši pandēmijas apturēšanai noteiktie ierobežojumi.

Sekmīgi 2022.gadā strādājusi arī apstrādes rūpniecība, kas, neskatoties uz apjomu samazinājumu divās lielākajās apakšnozarēs - kokapstrādē un pārtikas ražošanā - spējusi sasniegt 2,7% pieaugumu.

Kopumā pagājušā gada dati rāda, ka Krievijas sāktā kara negatīvā ietekme 2022.gadā atspoguļojusies galvenokārt vairumtirdzniecības nozares apjomu kritumā par 18,7% salīdzinājumā ar 2021.gadu, norāda FM. Tajā pašā laikā negatīva dinamika saglabājusies arī būvniecības nozarē, kas pēc 9,8% krituma 2021.gadā pērn samazinājusies vēl par 11,3%, strauji pieaugot būvniecības izmaksām un kavējoties līgumu pārslēgšanai.

No izlietojuma puses ekonomikas izaugsmi pērn visvairāk veicināja privātā patēriņa pieaugums par 8,1%, ko nodrošināja Covid-19 ierobežojumu atcelšana, kā arī valsts energoatbalsta pasākumi, mīkstinot energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi, skaidro FM. Patēriņu palīdzēja nodrošināt arī pandēmijas laikā būtiski pieaugušie mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās.

Sabiedriskā patēriņa pieaugums pērn bija mērenāks, tam palielinoties par 2,8%, kamēr investīciju pieaugumu (+0,7%) kavēja gan straujais būvniecības izmaksu pieaugums, gan riska pieaugums karadarbībai tuvā reģionā. Strauji pieaugumi pērn bija gan eksportam (+9,1%), gan importam (+11,6%), bet, eksportam palielinoties nedaudz lēnāk nekā importam, neto eksporta devums ekonomikas izaugsmē bija negatīvs.

Līdzīgi kā pērn, arī 2023.gadā ekonomikas attīstību turpina noteikt straujais cenu kāpums Krievijas sāktā kara rezultātā, un pasaules centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi, vājinot ekonomikas izaugsmi, taču no smagākas recesijas gan Latvijas, gan pasaules ekonomikām pagaidām ir izdevies izvairīties, uzsver FM. Jau vairāku mēnešu garumā ekonomikas izaugsmes prognozes tiek pakāpeniski paaugstinātas un Latvijas IKP, atšķirībā no pērnā gada decembra sākumā prognozētā, šogad varētu nepiedzīvot kritumu, bet saglabāties 2022.gada līmenī.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2023., 2024., 2025. un 2026.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Latvijas Stabilitātes programmas 2023.-2026.gadam iesniegšana Eiropas Komisijai paredzēta 30.aprīlī.