Pastāv bažas, ka Satversmes tiesa (ST) jautājumu par atsevišķu Operatīvās darbības likuma (ODL) normu neatbilstību valsts pamatlikumam un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai varētu skatīt šauri un ne pēc būtības – to viedoklī ST norādījis advokāts Andrejs Elksniņš.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ST ir pieņēmusi izskatīšanai sūdzību par to ODL normu neatbilstību Satversmei, kurās noteikts, kā operatīvās darbības subjekts (piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)) var uzsākt pret personu vērstas slepenas darbības, nesaņemot tiesneša sankciju. Sūdzībā norādīts, ka likumā uzskaitītie gadījumi formulēti izplūduši, kas pieļauj nepamatoti lielu rīcības brīvību operatīvo darbību veicējam. Arī šādu darbību kontrole un likumības izvērtēšanas kārtība šobrīd reāli nedod personai, pret kuru darbības tiek vērstas, nekādas iespējas apstrīdēt pieņemto lēmumu tiesiskumu. Vēl sūdzībā prasīts ņemt vērā gadījumus, kad pret personu vērstās slepenās darbības tiek pārtrauktas – tad vēl jo vairāk nepastāv nekāds tiesisks mehānisms personas interešu aizstāvībai, jo persona par šīm darbībām neuzzina.
"Neapšaubot ST kompetenci izvērtēt sūdzību kā tādu, vēlos norādīt uz faktu, ka ST tiesneša Kaspara Baloža darbība šīs lietas ietvaros bijusi visai formāla un pat virspusīga. Tas raisa bažas, ka gadījumā, ja lieta tiks skatīta slēgtā rakstveida procesā, apstrīdētās ODL normas var netikt izanalizētas pēc būtības, bet gan ļoti formāli. Tādējādi šie, no cilvēka pamattiesību puses raugoties, visnotaļ diskutablie likuma panti atkal uz ilgiem gadiem tiks atstāti bez izvērtēšanas un to pielietošana turpināsies tāpat kā līdz šim. Citiem vārdiem sakot, neviens nevarēs būt drošs, ka viņa telefona sarunas ikvienā brīdi netiek noklausītas bez tiesneša akcepta," Neatkarīgajai skaidroja advokāts.
Savus apsvērumus viņš izklāstījis arī ST iesniegtā viedoklī. Vispirms A. Elksniņš norādījis, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzēja dalība procesā ir visai deklaratīva un formāla – lietas sagatavošanas gaitā nav pat iespējams iepazīties ar pieaicināto pušu viedokļiem. Tas neļauj sagatavot kvalitatīvu pretargumentāciju. Turklāt konkrētajā lietā tiesnesis K. Balodis, pēc advokāta domām, ļoti subjektīvi izmantojis viņam piešķirtās tiesības izvērtēt pierādījumu pietiekamību. Proti, tiesnesis lietā pieaicinājis galvenokārt tādas struktūras, kuras pašas ir apstrīdēto normu piemērotājas, piemēram, KNAB, Ģenerālprokuratūru un citas, kas, visticamāk, apstrīdētās normas tulkos subjektīvi un lielā mērā vadoties no Saeimas paustās nostājas (Saeima norādījusi, ka ODL normas atbilst Satversmei). Toties ignorēta gan atsevišķu profesionālu organizāciju, piemēram, tiesnešu un juristu biedrību viedokļa noskaidrošana šajā jautājumā. Tiesnesis arī konsekventi izvairījies no akadēmisko tiesību teoriju veidotāju, teiksim, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, uzklausīšanas. Sūdzības iesniedzējs bija lūdzis šīs institūcijas piesaistīt, tomēr tiesnesis to ignorējis.
Arī tiesneša pieaicinātās puses viņam vien zināmu apsvērumu dēļ tikai daļēji iepazīstinātas ar sūdzības būtību – vairākumā gadījumu izvērtēšanai nodota vien Saeimas sniegtā atbilde šīs lietas ietvaros. Tas novedis pie šaura jautājuma izvērtējuma un jau iepriekšējas ietekmēšanās no Saeimas atbildes rakstā paustajiem uzskatiem.
Vēl iesniegumā norādīts, ka K. Balodis nedaudz citādi kā iesniegtajā sūdzībā, formulējis pieaicinātajām pusēm adresētos jautājumus, kas ietekmējis lietas būtību, liekot institūcijām nevis vērtēt jautājuma konstitucionalitātes problēmu, bet gan nodarboties ar normu interpretāciju.
Kā būtisku apstākli A. Elksniņš minējis tiesneša nevēlēšanos izprasīt no atbilstošām struktūrām konkrētus faktus par gadījumiem, kad apstrīdētās normas piemērotas praktiski. Advokāts to saista ar varbūtējo visai šokējošo ainu, jo, visticamāk, šādu nesankcionētu darbību apjoms patiesībā ir milzīgs.
"Pašreiz, atliek vien minēt, kā minētās nepilnības šajā visu sabiedrību skarošajā lietā varētu tikt novērstas. Tomēr viennozīmīgi jāsecina – ja lietas izskatīšana notiktu atklātā mutvārdu procesā, visas puses vēlreiz varētu skaidri argumentēt savu viedokli un būtu iespējams arī pieaicināt pēc iespējas plašāku dalībnieku loku, tādējādi nodrošinot jautājuma izskatīšanas patiesu objektivitāti un kvalitāti," norādīja advokāts.