Valdis Dombrovskis sniedz vērtīgu padomu: samazināt "Rail Baltica" izmaksas

© MN

Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis atzīmēja, ka "Rail Baltica" aplēstās izmaksas gadu laikā ir pieaugušas daudzkārt, kamēr Eiropas Savienības (ES) konkrētajā finanšu instrumentā pieejamās naudas apjoms nav pieaudzis un nepieaugs, tāpēc valdībai jāvērtē, kā izmaksas samazināt, jo visu par ES līdzekļiem finansēt nevarēs.

Pēc viņa vārdiem, daļa "Rail Baltica" ir vai nu jāfinansē par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī jāmeklē taupīgāki risinājumi.

Pēc 2027. gada ES būs jauns daudzgadu budžets, un arī tad būs jāpacīnās par finansējumu iecerēm, atzīmēja politiķis, piebilstot, ka diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu sāksies nākamajā gadā, taču tam sekos pāris gadus ilgs saskaņošanas un apstiprināšanas process.

Runājot par aviokompānijas "airBaltic" jautājumiem un vairāku simtu miljonu eiro "parādu norakstīšanu" pirms kompānijas akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) un investora piesaistes, Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir Latvijas valdības kompetences jautājums.

Viņš atzina, ka ir bijušas tiesvedības par atbalstu "airBaltic" un arī tagad šādas iespējas valdībai ir jāizvērtē. Vienlaikus politiķis atzīmēja, ka Latvijas valsts sniedza atbalstu savai nacionālajai aviokompānijai, līdzīgi kā to Covid-19 pandēmijas laikā sniedza daudzas citas valstis, jo aviokompānijas cieta lielus zaudējumus.

Kā, atsaucoties uz avotiem, vēstīja vācu laikraksts "Die Welt", EK prezidente Urzula fon der Leiena sliecoties arī jaunās komisijas sastāvā saglabāt četrus viceprezidenta amatus, tostarp Latvijas pārstāvim Dombrovskim piedāvājot atbildību par paplašināšanos un Ukrainas atjaunošanu.

Dombrovskis apgalvoja, ka runas par iespējamo amatu sadalījumu jaunajā EK esot tikai spekulācijas. "Es neko no tā nevaru apstiprināt", kamēr EK prezidente nāks klajā ar oficiālu piedāvājumu, kas varētu notikt nākamnedēļ vai vēl pēc nedēļas, sacīja komisārs.

Pēc politiķa vārdiem, Latvijai fon der Leiena neesot izteikusi lūgumu piedāvāt divus kandidātus komisāru amatiem - pa vienam no katra dzimuma, un šāds lūgums izteikts tām valstīm, kas virzījušas iepriekš EK nestrādājušus kandidātus, taču valstis šim lūgumam neesot atsaukušās.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais