Dombrovskis atceļ KNAB reformu; pieļauj turpmāku Vilnīša rīcības vērtēšanu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieņēmis lēmumu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša rīkojumu par biroja reformām un pieļauj turpmāku Vilnīša rīcības vērtēšanu, nra.lv informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Tā kā prokuratūra vēl turpina pārbaudi, premjers uzskata, ka līdz tās pabeigšanai būtu priekšlaicīgi lemt pat komisijas izveidi, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir iepazinies ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītās starpinstitūciju komisijas ziņojumu, kuras uzdevums bija vērtēt KNAB struktūras jaunā modeļa, kā arī biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskuma un atbilstības valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem. Tā kā prokuratūra ir sākusi un turpina pārbaudi un starpinstitūciju komisija pieļauj, ka prokuratūras pārbaudes gaitā, iespējams, būs jāpaplašina pārbaudāmo jautājumu un iesaistāmo personu loks, Ministru prezidents uzskata, ka līdz prokuratūras pārbaudes pabeigšanai lemt par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai būtu priekšlaicīgi.

Līdz šim ne Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītā starpinstitūciju komisija, ne Ministru prezidents no KNAB priekšnieka nav saņēmis biroja jaunā struktūras modeļa reglamentu un darbinieku amatu aprakstus. Ņemot vērā, ka starpinstitūciju komisija konceptuāli atbalstīja tādu biroja struktūras modeli, kas paredz teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības izveidošanu biroja korupcijas apkarošanas bloka ietvaros, un spēkā esošais modelis paredz funkciju dublēšanos, Ministru prezidents ir pieņēmis lēmumu atcelt KNAB priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojumu par grozījumiem KNAB reglamentā.

Vērtējot KNAB izveidojušos konfliktu un tā risināšanas problemātiku plašākā kontekstā, Ministru prezidents uzskata, ka lietderīgi būtu sakārtot normatīvo bāzi attiecībā uz KNAB priekšnieka disciplināratbildību, radot skaidru un nepārprotamu normatīvo regulējumu. Ministru prezidents domā, ka, ņemot vērā KNAB īpašo statusu un nozīmi, jautājumiem par KNAB tiesisko regulējumu jābūt arī Saeimas darba kārtībā.

Premjers pērn 22.novembrī parakstīja rīkojumu "Par starpinstitūciju komisiju". Darba grupu turpināja vadīt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš. Tajā strādāja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

Darba grupai līdz 10.janvārim tika uzdots izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūras modeļa efektivitāti biroja funkciju optimizēšanai un darbības uzlabošanai attiecībā uz veidojamo reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus par biroja struktūras jauno modeli un izvērtēt biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.