Zaļzemnieki mehānisku budžeta griešanu nepieļaus

"Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ne tikai balsos pret mehānisku izglītības un veselības budžetu papildu apcirpšanu – tā nepiedalīsies pat šādas iespējas apspriešanā," tā pirms jaunā gada Neatkarīgajai norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš gan ir pārliecināts, ka tik nesaprātīgi priekšlikumi no koalīcijas partneru puses nesekos. Arī izglītības un veselības ministri neredz iespēju mehāniski samazināt savu pārraugāmo jomu budžetu.

Aicina ieklausīties opozīcijā

Decembra beigās finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paziņoja, ka valdībai un Saeimai nāksies atgriezties pie valsts budžeta, jo starptautiskie aizdevēji pieprasījuši 2011. gadā konsolidēt vēl 50 miljonus latu. A. Vilks šo prasību izpildi saistīja gan ar ēnu ekonomikas apkarošanu, gan ar papildu ietaupījumiem veselības un izglītības jomā.

"Kad piekritām strādāt valdībā, uzņēmāmies atbildību par noteiktām ministrijām un šobrīd negrasāmies no šīs atbildības atteikties. Ja kāds cer uz mūsu piekāpību vēl kādai mehāniskai budžeta griešanai, tad tas vai nu ir naivs, vai vienkārši kļūdās," Neatkarīgajai sacīja A. Brigmanis. Konkrēti priekšlikumi gan pagaidām neesot izskanējuši un tātad arī neesot apspriesti. "Esam gatavi sarunām par to, kā efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku, bet, ja tiks veidotas darba grupas, kuru uzdevums būs panākt vēl lielāku jau esošo veselības un izglītības budžetu apcirpšanu, tad šādās darba grupās ZZS pārstāvju nebūs," uzsvēra politiķis. Viņš norādīja, ka, iespējams, būtu vērts nopietni ieklausīties opozīcijas priekšlikumos, ar kuriem tā nāca klajā budžeta apspriešanas laikā, – tie tikuši noraidīti vairāk politisku, nevis pragmatisku iemeslu dēļ.

Nekādu valdības krīzi gaidāmo budžeta grozījumu sakarā ZZS frakcijas vadītājs gan neprognozē. "Valdības pie budžeta grozījumiem nekrīt. Mēs atsevišķos budžeta jautājumos būsim konsekventi, bet vienlaikus atvērti jaunu ideju meklēšanai un ģenerēšanai," viņš sacīja.

Naudai jāpaliek sistēmas ietvaros

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka šobrīd visas robežas attiecībā uz līdzekļu apcirpšanu jau esot sasniegtas un tālākus varbūtēja samazinājuma ceļus viņš neredzot. "Cits jautājums ir par nozares iekšējo pārstrukturizāciju – tur vēl ir iespējas atrast racionālāku līdzekļu sadalījumu, kaut vai mainot pašreizējo proporciju starp tā saukto ekskluzīvo medicīnu un vairākumam iedzīvotāju ikdienā nepieciešamo padomu un ārstēšanu. Bet esošai naudai ir jāpaliek sistēmā, tikai tad jau iesāktās reformas būs iespējamas un tām būs ilglaicīgs efekts," norādīja ministrs. Mehāniska veselības budžeta samazināšana, pēc viņa teiktā, novedīs tikai pie aprūpes kvalitātes krituma un neizbēgama pacientu līdzmaksājumu palielinājuma. "Tā mēs nonāksim pie situācijas, kad vārdam slims atbildīs sinonīms trūcīgs, tāpēc negribu ticēt, ka šāds uzstādījums būs," uzsvēra J. Bārzdiņš.

Viņš atzina, ka nereti tomēr rodoties iespaids, – valdībai neesot līdz galam skaidra kopīga vīzija par valsts tuvāko un tālāko nākotni. "Ministri reizēm ir kā vientuļie bruņinieki, kas katrs cīnās par savu nozari, bet bez kopīga redzējuma. Reizēm pat pārsteidz, cik grūti vienas koalīcijas ietvaros vienoties par kādu samērā vienkāršu jautājumu," sacīja ministrs.

Izglītības sistēmas graušanā nepiedalīsies

"Veicot jebkādas pārmaiņas izglītības jomā, nedrīkst nerēķināties ar tās cikliskumu – nevar mācību gada vidū pārtraukt kādas skolas darbu vai paziņot par budžeta līdzekļiem studējošajiem, ka no rītdienas viņiem būs jāmaksā pašiem. Tā būtu apzināta visas izglītības sistēmas tīša graušana, nemaz nerunājot par varbūtējām tiesiskām sekām," Neatkarīgajai sacīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Viņš nenoliedza, ka, veicot izsvērtas un pārdomātas reformas, varbūt vēl atrastos iespēja līdzekļu ieekonomēšanai, bet tam nepieciešams laiks. Ministrs norādīja, ka pagaidām esot nosaukta tikai papildu konsolidējamā summa, bet nekādas diskusijas par šo jautājumu vēl neesot iesāktas. "Grūti komentēt, ko tieši prasījuši aizdevēji, jo nepiedalos šajās sarunās, par tām zinu vien no finanšu ministra izteikumiem. Ja patiešām tiks izteikta faktiski neizpildāma prasība pēc ievērojama mehāniska līdzekļu samazinājuma, es personiski neesmu gatavs piedalīties šādā esošās izglītības sistēmas graušanā," teica R. Broks, vienlaikus vēlreiz uzsverot, ka noteikti vēlētos turpināt darbu pie ilgtermiņa reformu īstenošanas.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.