Lai protestētu pret 2011.gada budžeta pieņemšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ceturtdien, 25.novembrī, no plkst.8.15 līdz plkst.9.30 aicina Latvijas iedzīvotājus uz protesta piketu pie Ministru kabineta, informē LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
LBAS valdībai izvirza vairākas prasības - saglabāt samazināto (10%) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, elektroenerģijai, siltumenerģijai, paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli, krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē, LBAS kategoriski ir pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.
LBAS, iepazīstoties ar 2011.gada valsts budžeta projektu, pauž nostāju, ka 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumi skar katru Latvijas iedzīvotāju un pazemina viņu, sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.
Pretēji tam, ka valdība pirms vēlēšanām valsts izdevumu mazināšanu uzskatīja par prioritāti un solīja izveidot progresīvu nodokļu sistēmu, pārliekot smagumu no darbaspēka nodokļiem uz citām jomām, diemžēl realitātē darbiniekiem ieplānoti jauni izdevumi - 2011.gada budžeta konsolidācijai paredzēts par 70% palielināt nodokļu ieņēmumu daļu un tikai par 30% samazināt izdevumus. Skaidri redzams, ka pašlaik valdība ir atteikusies veikt strukturālās reformas un nesamazina valsts pārvaldes izdevumus.
Visvairāk izmaiņas skars tieši PVN paaugstināšanu. Arodbiedrības kategoriski iebilst pret PVN likmes celšanu elektroenerģijai no 10% uz 22% - tas ir necilvēcīgi bargs un nepārdomāts priekšlikums.
LBAS nepiekrīt PVN likmes paaugstināšanai siltumenerģijai, jo šī gada 1.oktobrī parāds par siltumenerģiju pašvaldībās bija vairāk nekā 15 miljoni latu, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jau pašlaik nespēj samaksāt esošos rēķinus par siltumenerģiju. Attiecīgi arī pārējo samazināto PVN likmju celšana, piemēram, dabasgāzei, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem, krasi samazinās iedzīvotāju labklājības līmeni. Arī iedzīvotāju NĪN parādi pašvaldībām jau pārsniedz 30 miljonus latu, tāpēc šī nodokļa paaugstināšana dzīvojamajām platībām, nepiemērojot neapliekamo minimumu, palielinās iedzīvotāju parādsaistības pašvaldībām.
Paralēli PVN likmes celšanai medikamentiem valdība nekautrējas samazināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem un medicīnas pakalpojumiem. Valdības plānos ir valsts finansēto budžeta vietu studentiem samazināšana, no 2011./2012.mācību gada nefinansējot sociālo zinātņu studiju vietas, un šādi lēmumi tiek pieņemti bez nozaru vajadzību un šādas rīcības seku izvērtēšanas.
Nodokļu izmaiņas darbiniekiem - iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) nelielais samazinājums, neapliekamā minimuma un minimālās darba algas palielināšana - nespēs segt iepriekšminēto PVN likmju celšanas radītos izdevumus, un tādējādi šādas nodokļu politikas izmaiņas neapšaubāmi būs jūtams robs katras ģimenes budžetā. Tāpat sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšana par 2% (no 9% uz 11%) tieši uz darba ņēmēja rēķina nekad nav bijusi valdības un sociālo partneru dienaskārtībā. Līdzīgs pavērsiens ir lēmums par ģimenes valsts pabalsta noņemšanu par katru bērnu. Šādi lēmumi skaidri parāda, ka 2011.gadā lielākais slogs tiek uzlikts uz jau tā maksātnespējīgās Latvijas sabiedrības pleciem.
"Par samazināto PVN likmju saglabāšanu dažas nedēļas pirms 2011.gada valsts budžeta izstrādes LBAS ar valdībā esošajām politisko partiju apvienībām parakstīja saprašanās memorandus, kuros tika pausts atbalsts samazināto PVN likmju saglabāšanai 10.Saeimas laikā. Diemžēl parakstītās vienošanās tiek ignorētas. Šāda valdībā esošo politisko partiju rīcība liecina vai nu par partiju nespēju veikt pareizus aprēķinus attiecībā par valsts ekonomisko situāciju, vai arī par partiju ieceri vienošanās nemaz nepildīt," uzsver Krīgers.
Neskatoties uz to, ka ir izstrādāts plašs ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, no tā nākamajā gadā valdība plāno iegūt tikai 15 miljonus latu, tajā pat laikā no PVN likmes celšanas elektroenerģijai plānots iegūt 14 miljonus latu. LBAS uzskata, ka ēnu ekonomikas apkarošanai valsts budžetā ir jāsniedz krietni lielāks ieguvums.
LBAS uzskata, ka šīs nodokļu izmaiņas un citi konsolidācijas pasākumi neveicinās legālās ekonomikas izaugsmi, bet arvien vairāk stimulēs ēnu ekonomikas pieaugumu un iedzīvotāju emigrāciju.
LBAS norāda, ka valdība 2011.gada budžeta sastādīšanā pieļauj vēl vienu kļūdu - tā neveic vidējā termiņa (trīs gadu) valsts budžeta plānošanu, kas, pēc sociālo partneru domām, nodrošinātu vienmērīgāku nodokļu politiku un veicinātu straujāku tautsaimniecības un nodarbinātības izaugsmi.