Pētot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ķildu vēsturi, secināms, ka KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša konflikts ar vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku ir tikai sekas viņa sākotnējam konfliktam ar miljardiera Džordža Sorosa finansēto organizāciju biedriem.
Šodien pēcpusdienā paredzēta premjera Valda Dombrovska tikšanās ar KNAB priekšnieku un viņa vietniekiem. Šī tikšanās, iespējams, izšķirs, kurš konfliktā būs uzvarētājs. Kaut gan no līdzšinējiem Ministru prezidenta publiskajiem izpaudumiem jūtams, ka viņš gatavs nostāties pret pašreizējo KNAB priekšnieku.
Sorosieši savējos aizstāv
N. Vilnīša konflikts ar sorosiešiem sākās līdz ar disciplinārlietas ierosināšanu pret KNAB nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci, kura pirms darba KNAB bija Sorosa finansētās Delnas direktore. Šīs disciplinārlietas izmeklēšana ilga četrus mēnešus. Pirms tam sorosiešu attieksme pret jauno KNAB priekšnieku bija neitrāli piesardzīga. To, piemēram, pierāda fakts, ka pēc N. Vilnīša kandidatūras izvirzīšanas augstajam amatam Delna vien izplatīja publisku paziņojumu, ka valdībai bijis jāargumentē kandidātu izvēle, jo N. Vilnītis sabiedrībai neesot pazīstams, – tātad nekādu iebildumu faktiski šai ārvalstu finansētajai organizācijai nebija.
Neitralitāte beidzās, kad N. Vilnītis 2009. gada novembrī uzdrošinājās uzsākt disciplinārlietu pret Delnas vecbiedreni D. Kurpnieci sakarā ar viņas izteikumiem kādā no TV3 raidījumiem, kā arī sakarā ar viņas rīcību, nepietiekami organizējot ASV vēstnieces Džūditas Gārberes vizīti KNAB. Cik var saprast no disciplinārlietas materiāliem, KNAB priekšniekam bija aizdomas, ka D. Kurpniece speciāli nav sagaidījusi ASV vēstnieci, kura nepiedodami ilgi bijusi spiesta gaidīt KNAB koridoros, – tādējādi pārkāptas pieklājības normas un ārvalstu amatpersonu uzņemšanas etiķete, augstajā viešņā radot negatīvu iespaidu par kārtību Latvijas valsts pārvaldē.
Kā tapt par ienaidnieku
To, ka ārvalstu finansētās organizācijas N. Vilnīti bija nolēmušas iekļaut ienaidnieku sarakstā, apliecināja jau dažus mēnešus vēlāk (šā gada martā) uzsāktā KNAB priekšnieka nomelnošanas kampaņa. Sākotnēji tika izvilktas ziņas par N. Vilnīša sievas uzņēmuma 1,5 miljonu latu parādsaistībām. Vienlaikus Delna un Providus pārstāves aktīvi pret N. Vilnīti vērsās KNAB Konsultatīvās padomes sēdēs. Sabiedrībā pazīstamas personas gan sorosiešu uzvedību šajās sēdēs novērtēja kā centienus uzurpēt varu pār KNAB vadību.
Tomēr pēc šīm sorosiešu organizāciju aktivitātēm premjers izdeva rīkojumu N. Vilnīša darbības izvērtēšanai izveidot speciālu komisiju Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika vadībā. Komisija N. Vilnītim piešķīra otru augstāko B kategorijas novērtējumu. Visaugstāko A kategoriju piešķir tiem ierēdņiem, kuru "darba izpilde visās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarē". B kategoriju saņem ierēdņi, kuru "darba izpilde atsevišķās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarē, bet pārējās jomās noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarē". Zemākais darba vērtējums ir E kategorija. Tas nozīmē, ka komisija, neraugoties uz radīto ažiotāžu ap N. Vilnīti, viņa darbu bija novērtējusi ļoti augstu.
Prokuratūra premjeru neatbalsta
Jauna konflikta eskalācija sākās šā gada maija beigās, kad Delna izplatīja atklātu vēstuli ar prasību N. Vilnītim apturēt uzsāktās KNAB reformas. Tam jūnija pirmajās dienās atkal sekoja premjera rezolūcija apturēt KNAB strukturālās reformas. Savukārt premjera rezolūcijai pēc nedēļas sekoja Delnas vēstule premjeram ar "satraucošiem signāliem par Normunda Vilnīša piemērotību KNAB priekšnieka amatam". Delna aicināja premjeru izveidot komisiju, kura vērtētu šo atbilstību. Vēl pēc nepilnām divām nedēļām premjers publiski solīja šādu komisiju arī izveidot. Tā kā premjers savā rezolūcijā bija licis N. Vilnītim pašam atcelt iesāktās reformas, nosaucot tās par prettiesiskām, KNAB priekšnieks vērsās pēc palīdzības Ģenerālprokuratūrā. Pēc Jāņiem Ģenerālprokuratūra sniedza N. Vilnītim atbildi, ka reformas atbilst tiesību normām un arī N. Vilnīša darbība nav prettiesiska. Kā iepriekš Neatkarīgajai norādīja aptaujātie eksperti, prokuroriem vajadzēja spert soli tālāk un par prettiesisku atzīt V. Dombrovska rezolūciju. Tas iespējams atvēsinātu premjera prātu un uz laiku aprautu viņa tipināšanu ārvalstu finansēto struktūru pavadā.
Lai konfliktu KNAB iekšienē vēl vairāk eskalētu, ar sorosiešu aktīvu atbalstu svelmainajās vasaras dienās tika dibināta KNAB darbinieku arodbiedrība. Tās dibinātāju sarakstā atklājās arī virkne operatīvo darbinieku, kuru publiskošanu SAB tomēr atzina par pilnīgi normālu parādību.
Pirms divām nedēļām tika izplatīta Delnas un Providus kopējā atklātā vēstule premjeram izvērtēt N. Vilnīša darbību. Vēstulē jau tika dotas konkrētas norādes, kā premjeram būtu jāpamato N. Vilnīša atlaišana.
Signāls citiem tiesībsargiem
Ja premjers pakļausies Delnas un Providus argumentācijai, tas būs pamācošs signāls arī citu tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, kā ar ārvalstu finansēto organizāciju palīdzību var sašķelt kolektīvu un atbrīvoties no priekšnieka.
Lai prognozētu V. Dombrovska lēmuma ietekmējamību, Neatkarīgā, balstoties uz Delnas un Providus vēstulē minēto, premjeram vaicāja – vai arī premjers uzskata, ka KNAB priekšniekam neklājas pieprasīt atskaitīties saviem padotajiem; ka KNAB priekšniekam neklājas rosināt dienesta izmeklēšanas; ka tiesībsargājošajās iestādēs, tādās kā KNAB, SAB un Drošības policija, jāpieņem darbinieki tikai un vienīgi atklātu konkursu kārtībā? Neatkarīgā arī vaicāja – vai premjers, pieņemot jebkādu lēmumu par KNAB, balstīsies arī uz ārvalstu finansēto organizāciju vēstulē paustajām norādēm? Premjera preses sekretāre Līga Krapāne rakstiski norādīja: "Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem par KNAB skandālu premjers nesniegs, iekams nebūs ticies ar KNAB vadību.