Pirms gaidāmās premjera Valda Dombrovska un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības tikšanās dumpīgie un pret Normundu Vilnīti noskaņotie biroja priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks izvērsuši kampaņu pret savu tiešo priekšnieku, vairākkārt publiski dažādos medijos apsūdzot viņu nekompetencē, izšķērdībā, voluntārā vadības stilā un pat centienos vispār likvidēt KNAB.
Abi nepakļāvīgie KNAB priekšnieka vietnieki pagājušajā nedēļā gandrīz ik dienas atrada laiku visdažādākajos veidos paust negatīvu attieksmi pret šefa iecerētajām biroja reformām. Lai gan jau labu laiku iepriekš N. Vilnītis bija izdevis rīkojumu, kas bez saskaņošanas ar viņu liedza biroja darbiniekiem publiski mazgāt veļu par birojā notiekošo, tas nav bijis par šķērsli KNAB priekšnieka vietnieku aktivitātēm.
Pagājušajā nedēļā antivilnīša kampaņai pieslēdzās arī liela daļa KNAB darbinieku, kuri līdzīgi kā J. Strīķe un A. Vilks vairākkārtējās dažādām institūcijām adresētās vēstulēs uzskaitījuši biroja priekšnieka darba nepilnības, žēlojušies par iekšējām pārbaudēm birojā, kas traucējot veikt tiešos darba pienākumus, un citiem, viņuprāt, N. Vilnīša veiktajiem neadekvātajiem lēmumiem, savā emocionālajā retorikā sasniedzot gluži vai revolucionāru pamfletu līmeni. J. Strīķe un A. Vilks nodēvēti par pēdējo bastionu korupcijas apkarošanas saglābšanas jomā – pretēji N. Vilnīša it kā destruktīvajiem un biroju iznīcinošajiem lēmumiem.
Jāatgādina, ka visu šo procesu cēlonis bija KNAB šefa iecerētais starpinstitūciju komisijas un vēlāk arī Nacionālās drošības padomes atbalstītais biroja reorganizācijas plāns, kas paredz būtiski mainīt pašreizējo KNAB struktūru. Tā realizācijas gadījumā pašreizējie vietnieki varētu mainīt vai pat zaudēt savus amatus un acīmredzot arī ietekmi birojā. Šāda perspektīva ne J. Strīķi, ne A. Vilku neapmierināja, un tika uzsākta N. Vilnīša darbību kritizējošu aktivitāšu lavīna.
Pats biroja šefs savos izteikumos bija krietni skopāks par nepakļāvīgajiem vietniekiem, vien norādīja, ka pieļauj politisku aizkulišu spēles ap KNAB, tādējādi pakļaujot visu biroja darbību politizācijas briesmām. Tāpat KNAB šefs pauda izbrīnu par atsevišķu politiķu publiski veikto ierobežotas pieejamības dokumentu satura komentēšanu. Konkrētākus secinājumus un tiem sekojošus paziņojumus N. Vilnītis solīja tikai pēc jau minētās šonedēļ gaidāmās tikšanās ar premjeru.
Koalīcijas partneri paļaujas uz premjeru un Saeimu
"Jebkuram lēmumam attiecībā uz KNAB pirmām kārtām ir jābūt stingri likumīgam. Galīgu lēmumu pieņemšana attiecībā uz biroja vadību ir deleģēta parlamentam, un es nešaubos, ka parlaments ar to tiks galā," Neatkarīgajai sacīja viena no Vienotības līderēm, jaunievēlētā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa norādīja, ka biroja vadībai tika dots pietiekams laiks, lai sakārtotu darbu KNAB iekšienē, kas diemžēl neesot izdarīts. Saeimas priekšsēdētāja pieļāva, ka atsevišķu KNAB darbinieku rīcībai varot sagaidīt politisku aizstāvju rašanos, tomēr noliedza, ka šis jautājums varētu radīt plaisu jaunās valdības koalīcijas locekļu starpā. "Vienas institūcijas darbība un ar to saistītās problēmas nekādā gadījumā nav liekama pretī visas valdības stabilitātei," uzsvēra Saeimas spīkere, izsakot pārliecību par visu politisko spēku pragmatisku rīcību.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai pauda pārliecību, ka premjers apzinās situācijas komplicētību un pārsteidzīgus lēmumus nepieņems. "Ministru prezidentam un visam kabinetam ir uzticēta tikai KNAB darbības uzraudzība, un tā viņiem arī ir kvalitatīvi jāveic. Esmu pārliecināts, ka premjers to saprot un neizdarīs pārsteidzīgus soļus līdzīgi, kā to izdarīja viņa priekšgājējs," sacīja A. Brigmanis. (Jāatgādina, ka 2007. gadā toreizējais premjers Aigars Kalvītis atbrīvoja no ieņemamā amata toreizējo KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu, kurš, starp citu, par šā lēmuma atcelšanu joprojām turpina tiesāties visu iespējamo instanču tiesās.) ZZS frakcijas līderis arī izteica pārliecību, ka jaunievēlētais parlaments ir sasniedzis pilnu kapacitāti un ir gatavs arī KNAB jautājuma izvērtēšanai. "Jo plašāk un daudzpusīgāk visu ap KNAB notiekošo izvērtēs parlaments, jo vieglāk būs arī premjeram pieņemt kādus lēmumus," viņš norādīja.
Arī opozīcijā esošie politiskie spēki ir pauduši attieksmi par notiekošo KNAB, vairāk sliecoties uz N. Vilnīša kā Saeimas mandātu saņēmuša biroja priekšnieka rīcības atbalstīšanu. Malā nav palicis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pagājušajā nedēļā aicināja visas atbildīgās institūcijas vēlreiz izsvērt iecerētās KNAB reorganizācijas argumentu pamatotību un likumību. Iespējams, ka visās ap KNAB virmojošajās kaislībās šonedēļ tiks iesaistīta arī Ģenerālprokuratūra, jo atsevišķi KNAB darbinieki solījuši iesniegt materiālus, kas, viņuprāt, apliecinot un pierādot N. Vilnīša darbību pretlikumību.