Apvienības "Vienotība" līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa patlaban izvairīgi komentē ne tikai iespējamo sadarbību ar "Saskaņas centru" (SC), bet arī pauž piesardzīgu viedokli par "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).
Šorīt intervijā Latvijas Radio politiķe uzsvēra, ka sarunas par koalīciju patlaban turpinās, un vēl ir mēnesis laika līdz nākamās valdības apstiprināšanai.
Komentējot iespējamo sadarbību ar SC, Āboltiņa skaidroja, ka nevēlas, lai Saeima būtu sašķelta, un tik monolītai opozīcijai jāpiedāvā iespēja uzņemties atbildība par ekonomikai sarežģītiem lēmumiem. Tomēr "Vienotība" nekad nenodošot savus principus par valsts virzību Rietumu virzienā, valodu un pilsonību, un potenciālā sadarbība ar SC vēl tikšot diskutēta "Vienotības" valdē un Saeimas frakcijā.
Galvenais esot, ka vēlētāji uzticējušies premjeram Valdim Dombrovskim ("Vienotība"), kas nozīmē, ka tiks turpināta valsts virzība ārā no krīzes. Tomēr, lai nepiepildītos SC premjera amata kandidāta Jāņa Urbanoviča pieminētais brīdinājums par Biškekas atkārtošanos un cilvēki neizietu ielās, kā arī lai Dombrovska valdība varētu nostrādāt visus četrus gadus, sarežģītu lēmumu pieņemšanā esot jāiesaista opozīcija. Turklāt SC ir kritizējis pašreizējo valdību un apgalvojis, ka partijai ir priekšlikumi ekonomisko jautājumu risināšanai.
"Tas nav stāsts par vēlētāju pievilšanu," sacīja Āboltiņa.
Politiķe nenoliedza, ka "Vienotības" iekšienē jautājums par SC ciešāku iesaisti valdības darbā vēl neesot izdiskutēts un ir dažādi viedokļi pat apvienību veidojošo partiju iekšienē. Tomēr "Vienotība" ir demokrātiska struktūra un tikšot panākts konsensus vai vairākuma atbalsts kādam lēmumam.
Āboltiņa noliedza, ka SC jau būtu piedāvāts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, apgalvojot, ka pat pašreizējās koalīcijas iekšienē vēl nav notikušas sarunas par atbildības sfērām. Šādas baumas viņa raksturoja kā "preses interpretāciju".
Āboltiņa bija piesardzīga arī izteikumos par VL-TB/LNNK. Lai arī viņa lika noprast, ka "Vienotības" prioritārie sadarbības partneri ir pašreizējās koalīcijas dalībnieki, ar kuriem kopā pieņemti smagi lēmumi, tomēr VL-TB/LNNK ievēlētos deputātus nākamajā parlamentā raksturoja kā "jaunus, aktīvus puišus, kuru kampaņa balstījās uz veco politiķu apkarošanu".
Sīkākus komentārs, kā viņa iedomājas SC un VL-TB/LNNK darbību vienā valdībā, viņa nesniedza.
Viens no VL-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ka Āboltiņas piesardzība ir pamatota un saprotama, jo "Visu Latvijai" līdz šim nav bijusi pie varas.
""Visu Latvijai" sevi būs jāpierāda Saeimas, valsts darbā," sacīja politiķis, gan piebilstot, ka, pirmkārt, jaunie politiķi sevi vēlas apliecināt vēlētāju, nevis atsevišķu politiķu acīs.
Viņš arī pauda bažas par iespējamo "zemūdens neredzamo daļu" valdības veidošanas procesā, tomēr no sīkākiem komentāriem par šo jautājumu izvairījās, jo nevēloties tiražēt baumas.
Lūgta komentēt, vai tiešām ASV vēstniecība jau pirms vēlēšanām aicinājusi jauno valdību veidot kopā "Vienotībai" un SC, Āboltiņa sacīja, ka ar viņu par to neviens nav runājis. Tomēr sarunās ar partneriem - ārvalstu vēstniekiem un žurnālistiem - skanējušas bažas par iespējamo sašķeltību.
Āboltiņa arī lika noprast, ka šāda situācija izveidojusies, jo "Vienotībai" nav absolūta vairākuma parlamentā, līdz ar to jāmeklē veids, kā sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem un jāmeklē sabiedrotie, lai arī apvienības mērķis esot cīnīties gan ar "Maskavas roku", gan ar oligarhiem.
Lūgta komentēt, vai viņa piekristu ieņemt Saeimas priekšsēdētājas amatu, Āboltiņa atzina, ka varētu uz to pretendēt kā "Vienotības" līdzpriekšsēdētāja, tomēr jāskatās, kāds būs spēku sadalījums parlamentā un koalīcijā.
Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem "Vienotībai", Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un VL-TB/LNNK būs 63 deputātu mandāti 10.Saeimā. "Vienotība" parlamentā ieguvusi 33 deputātu mandātus, ZZS - 22 mandātus, bet VL-TB/LNNK - astoņus.
Otrs lielāko vēlētāju atbalstu saņēmušais politiskais spēks SC ieguva 29 mandātus. Apvienība "Par labu Latviju" ieguvusi astoņus mandātus.
Citas partijas vai to apvienības parlamentā nav iekļuvušas, jo nav pārvarējušas 5% barjeru.