Valdošās koalīcijas panākumi vēlēšanās tika nopirkti par tiem vismaz pāris miljoniem nenopelnītu latu, kurus valdība ik dienas laida apgrozībā no starptautiskā aizdevuma.
Atzīšanās par to, ka Latvija ik dienu tērē par diviem miljoniem latu vairāk nekā nopelna, pieder Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Tas bija septembra beigās izteikts brīdinājums, ka nākamajā gadā šādu prieku mums vairs nebūs. Tā V. Dombrovskis ir noņēmis no sevis visu atbildību par valsts budžeta izdevumu samazināšanu, jo viņš par to ir godīgi brīdinājis, un tauta balsošanā to akceptējusi. Jāpiekrīt Andrim Šķēlem, ka 10. Saeimas vēlēšanu kampaņa vispār ir izcēlusies ar tik sīku un smalku Latvijas ekonomikas nākotnes iztirzājumu, kāda iepriekš nav bijis. Kurš to visu ignorēja, tas lai vēlāk vaino pats sevi.
Priekšvēlēšanu laika publisko diskusiju smalkumus ilustrē, piemēram, V. Dombrovska un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nespēja saskaitīt, cik tad īsti – tikai divus miljonus vai vairāk – Latvija ik dienas pārtērē. LB palika pie sava un paskaidroja Neatkarīgajai, ka balstās uz Māstrihtas kritērijiem atbilstošās budžeta deficīta aprēķināšanas metodes, pēc kuras šā gada budžeta deficīts būs aptuveni 1,16 miljardi latu, kas atbilst 3,2 miljonu pārtēriņam ik dienas.
Tomēr cilvēkus neaizskar runas par bezskaidrās naudas plūsmām un bilanci, jo viņiem pietiek ar divreiz mēnesī piedzīvotu bezskaidrās naudas materializāciju banknotēs. Kamēr valsts šo brīnumu nodrošinās vismaz saviem kalpotājiem, tikmēr kalpotāji arī balsos par valsts pārvaldes aparāta vadītājiem. Šo sakarību pēcvēlēšanu komentārā acīgi uzrādīja partijas Tautas kontrole vadītājs Rihards Jablokovs. Politologs Andris Runcis gāja vēl tālāk un izskaidroja ļoti augsto vēlētāju aktivitāti Pierīgā tieši ar to, ka tur dzīvojošie ir iekūlušies smagās finanšu problēmās, kuru risinājums ir iespējams tikai uz valsts rēķina. A. Runča vārdiem runājot, Pierīgā dzīvo un vēlēja "vidusslāņa iedzīvotāji, kuri strādā Rīgā ar labiem ienākumiem, bet viņu ienākumi patlaban samazinās. Viņiem ir lielas finanšu problēmas, jo viņi ir uzbūvējuši mājas, iegādājušies dzīvokli, tādēļ viņiem bija aktuāli doties uz vēlēšanām". Tagadējais vidusslānis taču ir Latvijas trekno gadu produkts – valsts pārvaldes darbinieki tādos amatos, kur viņi var sagādāt daudzkārtīgi pārmaksātus valsts pasūtījumus saviem radiem un draugiem. Uz šādas naudas rēķina Rīgu dažu gadu laikā apjoza pļavu ciemati, bet bija tikai sēklas nauda banku kredītu saņemšanai.
V. Dombrovskis un viņa ministri neizskatās spējīgi mainīt pašlaik funkcionējošo valsts naudas pārdalīšanas mehānismu, pat ja viņi to gribētu. Lēmumu par šā mehānisma saglabāšanu vai apturēšanu pieņems Latvijas kreditori atbilstoši saviem ģeopolitiskajiem rēķiniem. V. Dombrovskis tiks atstāts par Ministru prezidentu darbināt šo mehānismu, kamēr tas pats no sevis darbosies, un būt gatavam grēkāža lomai par to, ka aizdevēji agrāk vai vēlāk izlems savus zaudējumus Latvijā fiksēt jeb bezcerīgo kredītu nepalielināt.