Pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu precīzi atcerēties notikumus, to šodien, sākot liecināt tā dēvētajā digitālās televīzijas pamata krimināllietā, atzina Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle.
Šķēle prokuroram Edvīnam Pilikseram lūdza uzdot precīzus jautājums, jo viņš pats par krimināllietā minēto neko liecināt nevarot.
Uz tiesas sēdi ieradies arī lietā apsūdzētais VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kura veselības stāvokļa dēļ iepriekš divas reizes tiesai nebija iespējams sākt Šķēles pratināšanu.
Kā ziņots, lēmumu iztiesāšanas gaitā nopratināt arī Šķēli Rīgas apgabaltiesa pieņēma šā gada 14.jūnijā, tādējādi apmierinot prokurora Piliksera lūgumu. Īsi pirms tam krimināllietas materiāliem tika pievienoti dokumenti, no kuriem izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.
Šķēle jūnijā, uzzinot, ka viņš tiks aicināts uz apgabaltiesu liecināt, žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs to darīt un atklāt visu, ko tiesa prasīs. "Es nezinu, ko man jautās, bet, kad jautās, es atbildēšu visu patiesību," solīja Šķēle.
Kā ziņots, digitālās televīzijas pamata krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta - par krāpšanu un pēc KL 195.panta - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.