Ar Šķēles un Šlesera ģimenēm saistīts uzņēmums par teju 6 miljoniem eiro nopērk zemesgabalu Andrejsalā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 9,3 hektārus lielu zemesgabalu Andrejsalā, Andrejostas ielā 17 pārdevusi par 5,8 miljoniem eiro uz nomaksu ar politiķa Aināra Šlesera (LPV) un ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenēm saistītajai SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" (IBNĪP).

IBNĪP kā uz zemesgabala esošo būvju īpašniecei bija pirmpirkuma tiesības uz zemi, aģentūru LETA informēja VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Zemesgabala nosacītā cena - 5,8 miljoni eiro - apstiprināta martā, pamatojoties uz nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Latio" veikto atzinumu. Nomaksas pirkuma līgums par 93 175 kvadrātmetru plašo zemesgabalu noslēgts maijā.

Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi avansu 10% apmērā jeb 580 000 eiro, un līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā.

VNĪ uzsver, ka atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam - pirmpirkuma tiesīgajai personai. Zemesgabalam Andrejostas ielā 17 tādas bija IBNĪP un Rīgas brīvostas pārvalde, kas no šīm tiesībām atteicās.

Zemesgabals VNĪ pārvaldīšanā tika nodots 2016.gada septembrī, tā kadastrālā vērtība ir 1 112 935 eiro. Uz zemesgabala atrodas 10 būves, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz IBNĪP vārda, kā arī piecas zemesgrāmatā neierakstītas inženierbūves.

Ierosinājumu par zemes atpirkšanu IBNĪP iesniedza jau 2017.gada janvārī, bet šogad februārī lūdza VNĪ šo procesu pasteidzināt.

IBNĪP reģistrēta 2013.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 783 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" (JAU), kas pastarpināti vienādās daļās pieder ir SIA "Regma 100" un SIA "Inpo 21". Savukārt "Regma 100" pastarpināti pieder Edvardam Šleseram (45%), Inesei Šleserei (45%) un Ričardam Šleseram (10%), bet "Inpo 21" - Kristiānai Lībanei-Šķēlei (30), Anetei Šķēlei-Pētersonei (25%), Madarai Šķēlei-Dupatei (25%), Edgaram Šķenderim (10%) un Ivetai Smilgai-Krongornei (10%).

LETA jau rakstīja, ka Rīgas Eksportostas dienvidu daļā 2025.gadā darbu plāno sākt jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, kura attīstīšanā ar Šlesera un Šķēles ģimenēm saistītā SIA "Riga RoPax Terminal" plāno investēt 100 miljonus eiro, aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Riga RoPax Terminal" projekta vadītāja Jūlija Bērziņa.

Patlaban starp Rīgas brīvostas pārvaldi un projekta attīstītāju "Riga RoPax Terminal" ir noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu pasažieru un kruīza kuģu, kā arī ro-ro kravu apkalpošanas termināli. 2018.gadā tika sākta "Riga RoPax Terminal" projekta teritorijas daļas lokālplānojuma izstrāde, un pašlaik lokālplānojums ir praktiski sagatavots, lai nodotu to apstiprināšanai Rīgas domei, skaidro brīvostā.

Jaunā "Riga RoPax Terminal" termināļa projekts ietver publiski izmantojamu ūdensmalu, jaunas komerctelpas, radošās telpas, plašākas mazumtirdzniecības iespējas, infrastruktūru pasažieru un ro-ro kravu apkalpošanai, labiekārtotu publisko telpu, papildu infrastruktūru kruīza kuģu apkalpošanai ar perspektīvu izveidot kruīza līnijas mājas ostu ar restorānu un kafejnīcu pieejamību apkaimes iedzīvotājiem, ar skaņas un gaisa piesārņojuma samazinājumu pilsētas centrā un drošas kustības nodrošināšanu.

SIA "Riga RoPax Terminal" reģistrēta 2021.gada februārī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 000 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir AS "Rīgas 1.saldētava" (93,74%) un SIA "Riga Port City" (6,26%). "Rīgas 1.saldētava" ietilpst Šlesera un Šķēles ģimeņu kontrolētajā "Rīgas tirdzniecības ostas" (RTO) grupā, savukārt "Riga Port City", tāpat kā JAU, pieder jau minētajām šo abu ģimeņu kompānijām "Regma 100" un "Inpo 21".

Tāpat ar Šlesera un Šķēles ģimenēm saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalas teritorijā, Andrejostas ielā 27, pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma. Plānots, ka viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Mācību centrs Andrejsala" reģistrēts 2005.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 6 740 280 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir JAU.

Arī Rīgas jahtu centra "Andrejosta" teritorijā, Eksporta ielā 1D un 1E, plānots būvēt jaunu biroju ēku un divas viesnīcas. Projekta pasūtītājs ir SIA "Rīgas jahtu centrs "Andrejosta"", bet projekta autors ir SIA "f.l.tadao&lukševics".

"Rīgas jahtu centrs "Andrejosta"" ir reģistrēta 1993.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 890 332 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Šķēles ģimenes kontrolētais SIA "Inpo 1" (65,25%), Pāvels Holodņuks (20,69%), Viktors Vasiļjevs (9,54%) un Pēteris Azāns (4,52%).

LETA jau informēja, ka 2006.gadā tika paziņots par vērienīgiem plāniem projektā "Riga Port City" Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā ieguldīt vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Projekta realizētājs bija JAU. Projekta "Riga Port City" plānotā platība bija 123 hektāri, no tiem Andrejsalā 39 hektāri un Eksportostas rajonā 84 hektāri. Maksimāli iespējamā apbūves platība bija plānota 2,7 miljoni kvadrātmetri, tostarp Andrejsalā bija paredzēts realizēt apbūvi 0,7 miljonu kvadrātmetru platībā.

"Riga Port City" projekta realizācija tika plānota vairākos posmos. Kā pirmais posms tika plānota Andrejsalas attīstība, ko projekta īstenotāji cerēja veikt 10 līdz 15 gadu laikā. Projekta otro kārtu Eksportostas rajonā bija plānots īstenot 25 gadu laikā.

Attīstītāji bija iecerējuši, ka "Riga Port City" projekta teritorijā paredzētie dažādu tipu dzīvokļi un ar tiem saistītie sociālo pakalpojumu objekti aizņems 65% no visas apbūves platības, 20% platības tiks būvēti biroji un viesnīcas, tirdzniecības objekti, restorāni, kafejnīcas un citi. Komercplatības tika paredzēti līdz 10%, bet kultūras un izklaides objektiem - 5% apbūves platības. Andrejsalā kultūras un izklaides objektu īpatsvars bija paredzēts lielāks - līdz 9%. Teritorijā bija plānots izveidot aptuveni 25 000 autostāvietu dažāda veida autonovietnēs.

Attīstītāji plānoja, ka projekta teritorijā pēc apbūves realizēšanas varētu dzīvot 65 000 cilvēku un strādāt apmēram 80 000 darbinieku. Bija iecerēts veidot vienotu publiskās ārtelpas sistēmu ar gājēju promenādi gar Daugavu, dārziem, parkiem, spēļu laukumiem un citām labiekārtotām teritorijām.