Valsts iestādēs līdz šim nav veikta neviena strukturāla reforma, - ir bijusi tikai "mehāniska izdevumu un darbinieku skaita samazināšana", - LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts galvenā kontroliere Ingūna Sudraba.
Par strukturālām reformām var uzskatīt izmaiņas, kas saistītas ar kvalitātes kritēriju izvērtēšanu un uzlabošanu.
Pēc Sudrabas teiktā, spilgts piemērs tam ir medicīna, kur it kā ir veiktas strukturālas reformas. Aprunājoties ar mediķiem, nākas pārliecināties, ka šo reformu rezultātā pacientu aprūpe ir tikai pasliktinājusies, jo stacionāros vairāk nonāk pacienti ar ielaistām slimībām.
Pēc Sudrabas teiktā, mehāniskā gultu skaita samazināšana veselības aprūpi nav uzlabojusi.
Viņasprāt, galvenā problēma ir politiskā līmenī, "pašlaik nav vienas politikas, ko vēlamies sasniegt jebkurā nozarē - medicīnā, izglītībā un citur. Ja tādas pieejas nav, varam sagaidīt tikai "samazināšanas politiku", kas kaitē ekonomikas izaugsmei."
Par to atbildība ir jāuzņemās tam, kas parakstās zem reformām, "tas ir valdības darbs", uzskata Sudraba, piebilstot, ka valsts budžeta izdevumu samazināšana līdz 400 miljoniem latu, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, "nozīmē valstij tālāku ceļu uz leju".
"Vienreiz ir jābūt noteicējiem savā zemē, pietiek skatīties mutē starptautiskajiem aizdevējiem," uzskata Valsts galvenā kontroliere. Viņa uzsver, ka nesaprotama ir arī aizdevēju politika, - ja Latvijai aizņēmums jāsāk atdot 2012./2013.gadā, kā starptautiskie aizdevēji tagad var akceptēt pozīcijas, kas rāda, ka Latvijā tajā laikā būs budžeta deficīts. "No kā tad Latvija to naudu atdos?" vaicā Sudraba.
Viņa uzsvēra, ka "nekāda labdarība te nenotiek, jo vairāk no aizdevēju puses". Latvijas problēma ir tā, ka "mums trūkst savas konkrētas programmas sarunām ar starptautiskiem aizdevējiem".
Sudraba uzskata, ka nevar sākt darbu pie nākamā gada budžeta izveidošanas ar sarunu, ko mēs nedarīsim, ko un kur mēs tagad samazināsim. "Pašlaik veidojam politiku, kas nav ilgtspējīga, - pie mūžīgas aizņemšanās," uzskata galvenā kontroliere.
Par iesaistīšanos aktīvajā politikā Sudraba joprojām ir skeptiska: "Pie pašreizējās sistēmas neredzu iespēju kaut ko mainīt."
Jau ziņots, ka Latvijas valdība sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir vienojusies veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 395 līdz 440 miljonu latu robežās.
Nolemts arī, ka nākamgad tiks palielināts finansējumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem.
Nākamgad budžeta deficītam jābūt ne vairāk kā 6% no iekšzemes kopprodukta.
Pašlaik gan vēl neesot zināms, uz kā rēķina notiks budžeta konsolidācija. Par to būs skaidrība, kad būs zināma pirmā pusgada budžeta izpildes rezultāti, aģentūrai LETA iepriekš sacīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Viņa norādīja, ka arī Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji (SVF), tiekoties ar koalīcijas deputātiem, uzsvēruši, ka šis lēmums ir jāpieņem Latvijas pusei pašai un netiks teikts priekšā, kā rīkoties.