Saeima šodien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Invaliditātes likumu. Tas paredz saglabāt dalījumu trīs invaliditātes grupās, sasaistot to ar darbspēju zaudējumu. Likuma izstrādes sākumā bija paredzēts, ka Latvijā būs tikai divas invaliditātes grupas.
„Kopš likuma iesniegšanas Saeimā tā redakcija ir būtiski pilnveidota. Deputāti nepiekrita atbildīgās ministrijas sākotnējai iecerei atteikties no trešās invaliditātes grupas, ņemot vērā, ka tas izraisīja asu sabiebrības un nevalstisko organizāciju pretreakciju. Tajā pat laikā viennozīmīgi pozitīvi vērtējams pavērsiens domāšanā – pēc iespējas mazināt invaliditātes risku un cilvēkiem ar veselības problēmām palīdzēt atgriezties darba tirgū. Būtisks jaunums šajā ziņā ir prognozējamās invaliditātes jēdziens,” norāda par likuma virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Jaunais likums paredz saglabāt dalījumu trīs invaliditātes grupās, sasaistot to ar darbspēju zaudējumu. Pirmā invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) tiks piešķirtam, ja darbspēju zaudējums ir 80 – 100 procentu apmērā. Smaga invaliditāte jeb otrā invaliditātes grupa nozīmēs darbspēju zaudējumu 60 – 79 procentu apmērā. Savukārt trešo invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte) varēs noteikt, ja darbspējas zaudētas 25 – 59 procentu apmērā. Darbspēju zaudējumu procentos noteiks pēc īpašas starptautiski atzītas metodikas.
Invaliditāte pēc jaunās sistēmas tiks noteikta, sākot no 2013. gada. Savukārt personām līdz 18 gadu vecumam invaliditāti noteiks bez iedalījuma grupās.
Personai būs iespējams noteikt arī prognozējamu invaliditāti uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Prognozējamu invaliditāti varēs noteikt, ja paredzams, ka bez ārstēšanas, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas funkcionālie ierobežojumi palielināsies un var iestāties invaliditāte. Cilvēkam, kuram noteikta prognozējama invaliditāte, ārstējošais ārsts izstrādās individuālu rehabilitācijas plānu, lai palīdzētu atgūt veselību un darba spējas.
Cilvēkiem ar invaliditāti likums no 2013. gada 1. janvāra paredz tiesības uz valsts apmaksāta asistenta pakalpojumu uz laiku līdz 40 stundām nedēļā, bet cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būs iespēja saņemt valsts apmaksātu surdotulka palīdzību 10 stundas mēnesī saskarsmes nodrošināšanai.
Jau no nākamā gada personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, tiks nodrošinātas tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 10 stundām nedēļā. Šis pakalpojums nebūs pieejams personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.
Savukārt asistenta atbalsts izglītības iestādēs būs pieejams no 2012. gada 1. septembra.
Mācību vajadzībām – profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanai – valsts dzirdes invalīdiem no nākamā gada 1. septembra apmaksās surdotulka pakalpojumus līdz 480 akadēmisko stundu apjomam viena gada laikā. Likumprojekts paredz arī 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem ar invaliditāti un viņu pavadoņiem tiesības bez maksas braukt sabiedriskajā transportā.
Bērniem, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, kā arī šo bērnu vecākiem likums ar tā spēkā stāšanās brīdi paredz iespēju saņemt valsts apmaksātas psihologa konsultācijas. Jaunais invaliditātes likums stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī.