Dālderis: Iespējama tiesvedība saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā tiks nolasīts ziņojums par pašreizējo situāciju saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu un iespējamo tiesvedību šajā lietā, - šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministrs Ints Dālderis.

Jau ziņots, ka Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošana ir atlikta līdz 2012.gada 31.decembrim. Kultūras ministrijai līdz 2012.gada 1.jūnijam jāveic nepieciešamās darbības, lai sagatavotu priekšlikumus par projekta tālāko virzību, tai skaitā jāizvērtē un jāsagatavo nepieciešamo dokumentu projektus privātās un publiskās partnerības procedūras ietvaros, ja šādas darbības nerada papildu valsts budžeta finanšu līdzekļu izdevumus.

Dālderis norādīja, ka, viņaprāt, "veids, kā šis projekts ir iesākts, nav formulēts īsti precīzi. Ir nodibinātas attiecības starp valsts aģentūru "Jaunie trīs brāļi" (J3B) un ar muzeja projekta īstenošanu paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums". Aicinājām abas puses meklēt abām pusēm izdevīgus nosacījumus," skaidroja ministrs un piebilda, ka no tiesvedības varbūt tomēr izdosies izvairīties.

Ziņojums valdībai šodien būs par izveidojušos situāciju un potenciālajiem riskiem tiesvedības gadījumā, precizēja Dālderis.

Jau ziņots, ka 2004.gada 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas pilsētā. Nodomu protokols paredzēja, ka Kultūras ministrija kļūs par pasūtītāju laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējuma nodrošināšanu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.

2004.gada 1.decembrī Rīgas domes un Kultūras ministrijas izveidotā Koordinācijas komisija, vadoties pēc starptautiskā arhitektu plenēra rezultātiem, par topošā Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības vietu noteica bijušās spēkstacijas ēku un teritoriju Andrejsalā, Andrejostas ielā 8b, Rīgā (bijusī spēkstacijas ēka un tai pieguļošā teritorija).

2006.gada 28.aprīlī valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" (J3B) ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja "OMA Rotterdam" izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Par Muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai, 2006.gada 25.septembrī parakstīts pieņemšanas nodošanas akts starp SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" un J3B.

2009.gada februārī J3B pieņēma "LordEurope" izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu muzeja ēkai, kurā ir institucionālais un darbības plāns, biznesa plāns, īstenošanas svarīgākie posmi, publiskās un privātās partnerības izveidošanas modelis, kas izmaksāja 78 975 latus.

Pēc J3B reorganizācijas un pievienošanas Kultūras ministrijai neizmantoto valsts budžeta finansējumu Ls 429 444,37 apmērā, kurš bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.

Muzeja projekta īstenošanai no 2005.gada 15.aprīļa līdz 2009.gada 30.septembrim izlietoti Ls 153 315, tai skaitā muzeja tehniski ekonomiskā pamatojuma, biznesa plāna un darbības stratēģijas izstrādei - Ls 78 975; muzeja starptautiskās ekspertu komisijas darba nodrošināšanai un pieaicināto konsultantu darba apmaksai - Ls 9 070; komandējuma izdevumiem Ls 17 707, nodokļu samaksai - Ls 17 447.

Muzeja projektam papildu piesaistītais finansējums: AS "Aizkraukles banka" ziedojums Ls 27 038; Alfrēda Topfera fonda F.V.S. finansējums Ls 22 490; Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts "Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam" Ls 315 664.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.