Bīstoties par finanšu ministra Einara Repšes (JL) objektivitāti, pieņemot lēmumus attiecībā uz kādu no vietējām bankām, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (TP) vērsies Ģenerālprokuratūrā.
No M. Kučinska Neatkarīgajai teiktā var secināt, ka tā ir norāde uz valstij piederošajām kredītiestādēm – Parex banku vai Hipotēku un zemes banku.
Viņš lūdzis ģenerālprokuroru Jāni Maizīti pārbaudīt finanšu ministra iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, ievērojot valsts amatpersonas deklarācijā norādītās gandrīz miljons latu lielās parādsaistības.
M. Kučinskis sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka viņam "nav nekā personiska" pret E. Repši, taču, tā kā finanšu ministram jāpieņem lēmumi arī par banku restrukturizāciju, varētu rasties aizdomas, ka ministrs ir parādā kādai no restrukturizējamām bankām un tas var ietekmēt viņa lēmumus. "Ja nu [E. Repše ir] parādā kādai no mūsu bankām, nebūs objektīvi [viņa] pieņemtie lēmumi," norāda M. Kučinskis.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka restrukturizācija tiek veikta valstij piederošajā Parex bankā un, iespējams, šādu procesu var attiecināt arī uz otru valsts banku – Hipotēku un zemes banku. Arī DnB Nord bankas līdzīpašnieks – Vācijas banka NordLB – martā pavēstījis par plāniem pārdot savas akciju daļas, taču šīs bankas darījumus Latvijas finanšu ministrs nevar ietekmēt. Tādējādi var secināt, ka M. Kučinska bažas par E. Repšes objektivitāti attiecināmas uz abām valsts bankām.
M. Kučinska šaubas pamatotas uz E. Repšes 2009. gada ienākumu deklarāciju. Iesniegumā ģenerālprokuroram M. Kučinskis paskaidro, ka no publiski pieejamās deklarācijas daļas nav iespējams iegūt informāciju, no kā vai kur E. Repše saņēmis aizdevumu. Tāpēc TP deputāts aicinājis Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai finanšu ministrs neatrodas interešu konflikta situācijā. TP atgādina, ka saskaņā ar interešu konflikta novēršanas likumu amatpersonai ir pienākums informēt augstāku amatpersonu vai institūciju par iespējamo interešu konfliktu. Finanšu ministrs uz to atbildējis, ka viņš nav pieņēmis nevienu lēmumu, atrazdamies interešu konfliktā.
Jautāts, kāpēc viņu nesatrauc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča parādsaistības, kas ir 410 000 latu, M. Kučinskis atbildēja, ka tās nav salīdzināmas, atsaucoties uz jau minēto lēmumu pieņemšanas risku.
Neatkarīgā noskaidroja, ka M. Kučinska iesniegums Ģenerālprokuratūrā ir saņemts un tiek lemts par tā tālāko virzību. Pats deputāts sacīja – ja būtu zināms, kas E. Repšem izsniedzis aizdevumu, viņš nerosinātu veikt pārbaudi. "Ir šaubas par nepubliskoto [ienākumu deklarācijas] daļu," uzsvēra M. Kučinskis.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē pieejamo valsts amatpersonas deklarāciju finanšu ministra parādsaistības pagājušajā gadā bijušas 901 691,3 lati. TP nav paslinkojusi un sarēķinājusi, ka E. Repšes regulārie ienākumi – alga, pabalsti, kompensācijas – nav lielāki par 2222 latiem. Ikmēneša maksājumi par aizņēmumu toties bijuši nepilnas trīs reizes lielāki jeb 6179 lati.
Laikrakstā Vesti finanšu ministram izteikts vēl kāds pārmetums. Proti, viņš savā deklarācijā par pagājušo gadu neesot norādījis savu amatu un atalgojumu Eiropas Investīciju bankā (EIB). Pat ja šis pienākums veikts sabiedriskā kārtā, laikraksts uzskata, ka to tik un tā vajadzējis norādīt. Finanšu ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis skaidro, ka E. Repšes pienākumi EIB uzskatāmi nevis par amatu tradicionālā izpratnē, bet gan par goda amatu. A. Jarockis apliecināja, ka E. Repše par to algu nesaņem un pārstāv nevis sevi kā amatpersonu, bet gan Latvijas Republiku. Tāpēc deklarācijā nekas neesot norādāms.