Lembergs iesūdz tiesā prokuratūru par tā saukto Grinberga lietu

© Lauris Vīksne, f64

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā pret prokuratūru par publicētu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu saistībā ar tā saukto Grinberga lietu.

A. Lembergs akcentē: "Esmu iesniedzis prasību Rīgas apgabaltiesā kā atbildētāju pieaicinot Latvijas Republikas prokuratūru par publicētu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu saistībā ar t.s. Grinberga lietu. Kā zināms, visas trīs Latvijas Republikas tiesu instances (Kuldīgas rajona tiesa, Kurzemes apgabaltiesa un Augstākās tiesas senāts) t.s. Grinberga lietā atzina mani par nevainīgu visās apsūdzībās un pilnībā attaisnoja."

Tāpat Ventspils mērs uzsver - neskatoties uz to, ka attaisnojošais tiesas spriedums ir spēkā jau divus gadus, un pret Latvijas valsti LR prokuratūras personā ir celta prasība par morālā kaitējuma piedziņu sakarā ar nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības, Latvijas Republikas prokuratūras mājas lapā www.prokuratura.gov.lv vēl aizvien atrodas ziņas, kas saistītas ar kriminālprocesu tā sauktajā “Grinberga lietā”, konkrēti, 2005.gada 15.decembra preses relīze “Par prokurora iesniegumu saistībā ar MK rīkojuma nepildīšanu par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdē” un 2006.gada 31.maija preses relīze “Par apsūdzību Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam”. Tajā pat laikā nav publicēta neviena ziņa par to, kas norādītu, ka Aivars Lembergs ir attaisnots.

"Šajās izplatītajās ziņās ir citēta daļa no man celtās apsūdzības (2006. gada 26.maija lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības), kurās vēlāk ar Kuldīgas rajona tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu es tiku atzīts par nevainīgu un pilnībā attaisnots," pauž A. Lembergs.

Viņš atgādina: "Informācija tika izplatīta pirms tiesas sprieduma apgalvojuma formā, norādot, ka esmu veicis nelikumīgas un krimināli sodāmas darbības: grāvis Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas prestižu; radījis neuzticību valsts varai; liedzis Ekonomikas ministrijai atbilstoši Likumam par ostām noteiktās tiesības uz pārstāvību Ventspils brīvostas valdē tās kompetences jautājumu nodrošināšanā; nodarījis mantisku kaitējumu O.Grinbergam; paudis klaji diskriminējošu attieksmi pret O.Grinbergu; iesniedzis Ģenerālprokuratūrā apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā (sevišķi smags noziegums) un 318.panta otrajā daļā (smags noziegums), izdarīšanu, nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu (kriminālprocesa uzsākšanu) pret Ventspils pilsētas domes deputātu O.Grinbergu un ekonomikas ministru Kr.Kariņu.

Izplatot konkrēto informāciju pirms tiesas sprieduma, ir pārkāpti šādi tiesību akti:

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.panta 2.daļa, kas nosaka: „Ikviens, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu”;

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants:

„Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un ikviens var aizstāvēt šīs tiesības taisnīgā tiesā”;

Kriminālprocesa likuma 19.pantā ietvertais Nevainīguma prezumpcijas princips.

A. Lebmebrs pauž - "savā prasībā Rīgas apgabaltiesai es lūdzu atzīt par godu un cieņu aizskarošām un nepatiesām Latvijas Republikas prokuratūras izplatītās ziņas, kas publicētas 2005.gada 15.decembrī „Par prokurora iesniegumu saistībā ar MK rīkojuma nepildīšanu par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdē”, kā arī 2006.gada 31.maijā „Par apsūdzību Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam”, uzlikt par pienākumu tās atsaukt, kā arī piedzīt mantisko kompensāciju par godu un cieņu aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu 155’000 latu (viens simts piecdesmit pieci tūkstoši latu) apmērā, kā arī piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanas izdevumus."

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais