Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.
Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām – Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.
ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija “Vienotības” pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr “Vienotības” interešu lokā varētu būt VARAM – pašlaik šī ir nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.
Neoficiāli politiķi atzīst, ka jautājums par SM un VARAM vadību būtiski ietekmē valdības veidošanas un premjera izraudzīšanās procesu.
Ja ZZS tomēr izdosies iegūt savā pārziņā SM, tādā gadījumā EM vadību varētu nākties pamest ministrei Danai Reizniecei-Ozola (ZZS). Publiski izskanējis, ka pie šāda scenārija nav izslēgta iespēja viņai ieņemt izglītības ministra posteni, ja partneri spētu vienoties par šādu pavērsienu un arī politiķe tam piekristu. Izglītības ministres posteni tādā gadījumā nāktos atstāt “Vienotības” deleģētajai Mārītei Seilei, kura pati jau ir vairākkārt atzinusi, ka viņai nav partijas atbalsta turpmākai darbībai, un arī partija nav iestājusies par ministres darba turpināšanu. Kā iespējamais satiksmes ministra kandidāts tiek minēts Uldis Augulis (ZZS).
Tāpat izmaiņas netiek izslēgtas arī citās jomās, piemēram, “Vienotība” vēlētos iegūt savā pārraudzībā Tieslietu ministriju (TM), kuru pašlaik kontrolē nacionālā apvienība.
Ņemot vērā politiķu izteikumus, lielas izredzes turpināt darbu jaunajā valdībā savā amatā ir finanšu ministram Jānim Reiram (V), kurš atteicās kļūt par premjeru, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V), ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V), zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK).
Pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu, gaidāmas sarežģītas koalīciju veidojošo partiju sarunas par atbildības jomu sadali. Arī “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa uzskata, ka šīs sarunas nebūs vieglas, jo koalīcijas partneri valdības veidošanas laikā esot “sabloķējušies, lai noslēptu vienošanos” par atbildības jomām. Viņa atzīmēja, ka arī premjera amata kandidātam būs savs redzējums par šo jautājumu un tieši premjers ir tas, kurš aicina ministrus valdībā.
Politiķe apliecināja, ka “Vienotība” vēlētos „sakārtot” tieslietu jomu, kur par problēmām ilgstoši sūdzoties uzņēmēji, kā arī nepieciešams risināt nepilnības saistībā ar maksātnespējas procesa administratoriem. Āboltiņa uzsvēra, ka pati jaunajā valdībā neplāno uzņemties tieslietu ministra vai vēl kādu citu ministra amatu.
Savukārt nacionālā apvienība jau iepriekš paudusi, ka vēlētos saglabāt savā pārziņā esošās atbildības sfēras – TM, VARAM un Kultūras ministriju, kā arī Saeimas priekšsēdētāja posteni. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda viedokli, ka iespējami mazākas izmaiņas atbildības jomu sadalījumā un koalīcijas modelī ļautu ātrāk izveidot stabilu valdību.
Arī ZZS jaunajā valdībā vēlētos saglabāt savas atbildības jomas, lai gan jautājumi varētu būt par labklājības un satiksmes jomām. No partijas Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa izskanējis, ka tā „nevairītos uzņemties atbildību” par izglītību.
Valdības veidošanas process šoreiz iezīmējās ar strauji mainīgu situāciju, līdz ar to arī atbildības jomas vēl var krietni mainīties pēc tam, kad sāksies politiķu oficiālās sarunas par amatu sadalījumu topošajā Ministru kabinetā.
Kopumā valdības veidošanas laikā koalīcijas partneri neskopojas ar kritiku viens otram un ultimātiem. Vērojot situāciju “Vienotībā”, kas pagaidām nespēj panākt frakcijā vienotu viedokli, piemēram, par premjera kandidātiem, kuluāros tiek biežāk teorētiski spriests par iespēju izveidot valdību bez “Vienotības” vadības, panākot partijas sašķelšanos un valdības darbā iesaistot daļu šīs partijas politiķu. Šādā variantā valdībā lielāko lomu spēlētu ZZS un VL-TB/LNNK, piesaistot abas mazās opozīcijas partijas. Šis scenārijs tiek piesaukts kā ārkārtas situācijas risinājums, taču var būt arī tikai daļa no partiju savstarpējās iebiedēšanas politikas, cīnoties par ietekmīgākām pozīcijām valdībā.
Jau ziņots, ka vairāk nekā mēnesi notiek jaunās valdības veidošanas sarunas, kurās aktīvi iesaistījies arī Vējonis. Lai arī ir izskanējuši vairāki iespējamie premjera amata kandidāti, neviens no tiem nav oficiāli nominēts un oficiāls darbs pie Ministru kabineta izveides nav sākts. Līdzšinējās sarunas par jaunā premjera izvēli ir bijušas pilnas straujiem pavērsieniem, kurās jaušamas asas partiju cīņas. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.
Sākotnēji kā kandidāte premjera amatam tika vērtēta Āboltiņa. Tomēr VL-TB/LNNK stingri iestājās pret viņas kandidatūru, bet ZZS norādīja, ka nacionālajai apvienībai noteikti jābūt koalīcijā. Tas liedz Āboltiņai mēģināt izveidot valdību, un Vējonis šim amatam viņu, visticamāk, nenominēs.
Vēlāk prezidents šim amatam bija uzrunājis Reiru, kurš no piedāvājuma atteicās, līdz ar to kā reālākais „Vienotības” kandidāts premjera amatam tika minēts deputāts Kārlis Šadurskis. Tomēr tā vietā, lai runātu ar Šadurski, Vējonis tikās ar Valmieras mēru Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”), kura uzrunāšana bija liels pārsteigums daudziem politiķiem un lika runāt par iespējamu prezidenta saspēli ar ZZS pretēji „Vienotības” interesēm. Baiks, lai arī bija solījis pāris dienas par piedāvājumu padomāt, no tā atteicās jau nākamās dienas rītā.
Līdz ar to pašlaik ticamākais variants ir tas, ka Vējonis nākamnedēļ pēc atgriešanās no komandējuma premjera amatam nominēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Šadurski (V), ar kuru viņš jau ir runājis.
Pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) par demisiju paziņoja pirms mēneša – 7.decembrī.