Šodien Rīgā, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, notika ebreju geto ieslodzīto iznīcināšanas gadadienai veltīts piemiņas brīdis. "Šodien, pieminot Rumbulā noslepkavotos, ir jāuzsver, ka Latvijas pienākums ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā pret holokausta upuriem," pasākumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
"Līdz pat šodienai prātam neaptverams ir visu laiku lielākais genocīda noziegums Latvijas teritorijā - holokausts - totālā Latvijas un no ārvalstīm ievesto ebreju iznīcināšana," sacīja politiķe un piebilda, ka 1941.gada notikumi Latvijas sabiedrības vēsturiskajā atmiņā saglabājušies kā vistraģiskākie tās vēsturē. Latvija nosoda visus, kuri vainīgi traģiskā 1941.gada un vēlāko gadu noziegumos pret cilvēci, un godbijībā piemin visus viņu upurus, piebilda politiķe.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka "nacistiskais, tāpat kā komunistiskais režīms, centās savstarpēji sanaidot cilvēkus un viņus iesaistīja noziegumos pret citiem pilsoņiem. Latvija, kura bija patvērums no citur Eiropā jau izvērstā holokausta bēgošiem ebrejiem, pēc nacistiskās okupācijas kļuva par kapa vietu apmēram 20 000 no Eiropas atvestiem un nogalinātiem ebrejiem. Zeme viņus pieņēma arī šeit - Rumbulā".
"Šodien Rumbulā pieminam nacistu nogalinātos ebrejus. Holokausta noziegumi ir atgādinājums, ka pret ekstrēmismu jācīnās savlaicīgi," sociālajos tīklos uzsvēris ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš arī piedalījās piemiņas pasākumā.
Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. Divu akciju laikā 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī Rumbulas mežā nacisti nošāva vairāk nekā 25 000 Rīgas geto ieslodzīto, kā arī ap tūkstoti no Vācijas deportēto ebreju.
Pēc Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektores Gitas Umanovskas sniegtās informācijas, par Rīgas geto izveidi oficiāli tika paziņots 1941.gada 23.augustā. Visi pilsētas ebreji tika nomitināti geto atvēlētajā teritorijā Maskavas forštatē. Geto vārtus aizvēra 25.oktobrī, apkārt tika nostādīta sardze, bet geto iemītnieki tika izolēti no pārējiem Rīgas iedzīvotājiem. Geto ieslodzīja aptuveni 30 000 cilvēku, no tiem vairāk kā 5500 bija bērni, 8000 - vecāka gadu gājuma cilvēki, 9500 - sievietes, bet 6000 - vīrieši. Novembra beigās veikta selekcija, atlasot aptuveni 4500 gūstekņu, kurus atzina par darbaspējīgiem - pārsvarā jaunus vīriešus. Pārējos gūstekņus nacisti nošāva Rumbulas mežā.
1964.gadā vietējiem ebreju aktīvistiem izdevās pārvarēt padomju varas iestāžu pretestību un panākt piemiņas akmens atklāšanu Rumbulā. 2002.gadā tika atklāts memoriālais ansamblis. Tas ierīkots par Latvijas, Izraēlas, ASV un Vācijas institūciju un organizāciju līdzekļiem, kā arī privātpersonu ziedojumiem.