Valdība līdz gada vidum sola sagatavot būtiskas reformas

 

Līdz šā gada vidum tiks sagatavotas nodokļu, pensiju un sociālo pabalstu sistēmas reformas, kā arī uzsākts darbs pie 2011.gada budžeta sagatavošanas un veiktas valsts pārvaldes reformas, liecina finanšu ministra Einara Repšes (JL) ziņojums Saeimai.

Ministrs rīt, 21.janvārī, deputātus informēs par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu saprašanās memoranda projektu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.

Ziņojumā uzsvērts, ka līdz 2010.gada marta beigām, konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, nepieciešams paplašināt amatu katalogu, iekļaujot tajā pašvaldību darbiniekus un nodrošinot, ka pašvaldību darbinieku atalgojums nepārsniedz valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma augšējos limitus.

Pašvaldībām būtu jānodrošina samazinājums 2010.gada pašvaldību budžeta atalgojuma sadaļā saskaņā ar paredzētajiem ietaupījumiem fiskālās konsolidācijas paketē.

Līdz marta beigām būtu nepieciešams precizēt, kā ieviest 2009.gada septembra Valsts kontroles ieteikumus par 2008.gada valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildes izvērtēšanu ar mērķi iegūt papildu publisko izdevumu ietaupījumus 2010.gadā un nākamajos gados.

Savukārt 2011.gada valsts budžeta sagatavošana būtu jāsāk šā gada pirmajā pusē. Latvijas iestādes turpinās padziļinātu tehnisko sadarbību ar programmas partneriem un izvērtēs papildu fiskālās korekcijas iespēju līdz gada vidum.

Līdz 2010.gada oktobra beigām tehniskie ieteikumi par papildu iespējamajiem ietaupījumiem vai ieņēmumu palielinājumiem, kas balstīti uz strukturālajām reformām svarīgākajos sektoros, par kopējo summu, kas ir ievērojami lielāka par 2011.gadā nepieciešamo fiskālo konsolidāciju, tiks iesniegti EK un SVF. Tie ietver arī automobiļu nodokļa reformu, kas balstīta uz vides un turīguma apsvērumiem, kā arī vispusīgu nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kas pieļauj specifiskus izņēmumus šāda nodokļa nemaksāšanai vai maksāšanai samazinātā apmērā, norādīts ziņojumā.

Līdz šā gada jūnija beigām, konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām un svarīgākajām iesaistītajām pusēm, būtu jāsagatavo politikas dokuments par ilgtermiņa nodokļu reformu, ņemot vērā nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.

Tāpat līdz jūnija beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem, nepieciešams sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011.gadā ar mērķi nodrošināt pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju un piemērotību nākotnē, uzsvērts ziņojumā.

Līdz jūnija beigām, ņemot vērā ekonomikas un demogrāfiskās prognozes, arī būtu ieteicams pārskatīt sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu, lai nepieciešamās izmaiņas varētu ieviest pēc 2012.gada.

Tiek solīts līdz šā gada marta beigām Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros ieviest efektīvu sankciju procedūru par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu individuālām vajadzībām.

Bet 2010.gada laikā nepieciešams stiprināt ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības Vadošo iestāžu kapacitāti, lai kontrolētu un lemtu par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu, tostarp palielinot nozaru ministriju atbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes, u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildību, kā arī atbilstoši procedūrām kas noteiktas Likumā par budžetu un finanšu vadību, pilnvarojot Vadošās iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.

Ziņojumā līdz aprīļa beigām solīts sagatavot stratēģiju par to, kā integrēt valsts pārvaldē institūcijas un personālvadības ekspertus, kas ir atbildīgi par cilvēkresursu vadību un plānošanu.

Līdz gada beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, plānots stiprināt šādas cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes: karjeras attīstība, ikgadēja amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma, pamatojoties uz kompetencēm un sasniegtajiem rezultātiem, un uz sasniegtajiem rezultātiem balstīta atlīdzība, tādējādi stimulējot kvalificētākos valsts sektora darbiniekus.

Ziņojumā kā mērķis noteikts līdz šā gada maija beigām ar ES un SVF ekspertu palīdzību pabeigt budžeta sagatavošanas un budžeta kontroles un uzraudzības procedūru pārskatu, kā arī līdz septembra beigām sagatavot jaunu Fiskālās atbildības likumu (t.i., izveidojot saistošu vidēja termiņa budžeta ietvaru, izveidojot budžeta grozījumu skaita ierobežojumu gada laikā, definējot fiskālos noteikumus budžeta ieviešanas pilnveidošanai utt.).

Savukārt līdz septembra beigām, konsultējoties ar svarīgākajām ieinteresētajām pusēm, kā arī izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, plānots uzlabot analītisko metodoloģiju un veikt valsts iestāžu visu funkciju un sniegto pakalpojumu un to atbilstošo izmaksu analīzi, lai pamatotu lēmumus par to, vai attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšana būtu jāturpina vai arī būtu jāpārveido, jāpārtrauc vai jānodod ārpakalpojumu sniedzējiem.

Ziņojumā solīts, ka līdz marta beigām AS "Parex bankas" restrukturizācijas plānam būtu jābūt izstrādātam kvantitatīvos rādītājos un jābūt iesniegtam Eiropas Komisijā. Prioritāte tiks dota adekvātai kapitalizācijas nodrošināšanai un pārstrukturētās bankas stabilai vadībai, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanai. Līdz tam pašam termiņam valdībai būtu jāiesniedz Parlamentā nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai pārtrauktu procentu maksājumus par subordinēto kapitālu, par kuriem "Parex banka" noslēdza līgumus pirms valsts iesaistīšanās bankas kapitālā.

Līdz marta beigām tiks uzsākta parāda restrukturizācijas stratēģijas īstenošana atbilstoši fiskālajiem ierobežojumiem, vienlaikus turpinot strādāt pie restrukturizācijas pieejas, kas balstīta uz tirgus principiem. Lai nodrošinātu, ka valsts līdzekļi ir atbilstoši izlietoti, pieeja shēmai būs ierobežota līdz 82 miljoniem latu no izsniegtajām garantijām par visu shēmas īstenošanas periodu ar aprēķinātiem fiskālajiem izdevumiem līdz 31 miljoniem latu gadā (ieskaitot administratīvās izmaksas), un tā tiks pārskatīta līdz 2010. gada decembra beigām, lai noteiktu, vai ir nepieciešamas korekcijas, lai uzlabotu tās efektivitāti vai nodrošinātu, ka izmaksas ir ietvertas.

Repše arī uzsvērs, ka 2010.gadā nepieciešams uzskatāmi parādīt efektīvus izdevumus (izmaksā starpniekinstitūcijas) vismaz 66 miljonu eiro apmērā no Eiropas Sociālā fonda, 185 miljonu eiro apmērā no Kohēzijas fonda un 291 miljona eiro apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Bet 2011.gada valsts budžeta likuma ietvaros būs nepieciešams paredzēt pietiekamus budžeta resursus plānotajām struktūrfondu līdzfinansētajām programmām. 2011.gadā Latvijai būtu jāsasniedz ikgadējie izdevumi (izmaksā starpniekinstitūcijas) vismaz 72 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda, 201 miljons eiro no Kohēzijas fonda un 318 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Ziņojumā solīts līdz šā gada februāra beigām veikt pasākumus, lai paaugstinātu publisko iepirkumu efektivitāti un pārklājumu, tostarp piemērojot standartizētu metodoloģiju un vadlīnijas, cita starpā formālām priekšrocību prasībām, centralizējot valsts un pašvaldību iepirkumus un izmantojot elektroniskās iepirkumu sistēmas e-katalogus centrālās valdības un vietējo pašvaldību iestādēs.

Līdz marta beigām plānots pieņemt priekšlikumus par ēnu ekonomikas jautājumu un nedeklarētās nodarbinātības jautājumu risināšanu, tostarp ievērojami palielinot kontroļu intensitāti un uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām iestādēm, un piemērojot pietiekami nopietnus administratīvos naudas sodus, ja tiesību akti netiek ievēroti.

Līdz marta beigām darbību uzsāks īpaša programma mazo un mikro uzņēmumu atbalstam (piemēram, izmaiņas nodokļu un grāmatvedības likumos, pieeja mikro kredītu finansējumam). Efektīva privāto uzņēmumu piekļuve finansējumam būtu jānodrošina, jo sevišķi MVU un ES līdzfinansētajiem projektiem. Šajā sakarā MVU kreditēšanas programmas, ko finansē EIB vai citi starptautiski donori, tiks ieviestas pēc iespējas ātrāk un būs spēkā līdz 2010.gada beigām, norādīts ziņojumā.

Repše arī līdz aprīlim sola veikt pasākumus, lai apstiprinātu visus nepieciešamos noteikumus saistībā ar ERAF finansējumu, bet līdz maija beigām pārskatīt valsts un pašvaldību uzņēmumus un to meitasuzņēmumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajiem kritērijiem (pildīt sabiedriski svarīgas funkcijas) ar mērķi izvērtēt iespējamo restrukturizāciju.

Tāpat tiek solīts līdz jūnija beigām sadarbībā ar svarīgākajām uzņēmējdarbības organizācijām veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē - apzināt pilnvaru un atļauju sarakstu, kas uzņēmumiem ir jāsagatavo/jāiegūst, lai reģistrētu īpašumu, veiktu uzņēmējdarbību, celtniecības darbus u.c., kā arī piedāvāt plānu pilnvaru un atļauju iegūšanas vienkāršošanai, ieviest "vienas pieturas" aģentūras reģionālajā (pašvaldību) līmenī, kas nodrošina tiešās saskares pakalpojumus klientiem ar centralizētām, iespēju robežās privātajam sektoram ārpakalpojumu veidā nodotām – atbalsta funkcijām.

Tāpat solīts nodrošināt plašākus e-pārvaldes pakalpojumus un veicināt e-paraksta izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā.

Kā apjomīgā ziņojuma beigās norādījis Repše, krīzes apstākļos, strauji mainoties uzņēmējdarbības videi un ekonomiskajai situācijai, ir jāatceras, ka mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no ikviena pilsoņa, taču izšķiroša nozīme ir valdības nekavējošajai rīcībai. Mums visiem kopā – valdībai, sociālajiem un sadarbības partneriem un katram iedzīvotajam – ir jāturpina strādāt, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu valsts tautsaimniecību.

Nav daudz tautu, kas šādu ekonomisko krīzi būtu pārcietušas sekmīgāk. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu zemi, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai.

Programmas atbalsts vistiešākā veidā ir nepieciešams, lai mēs varētu pildīt turpmākās finansiālās saistības pret ikkatru iedzīvotāju, izmaksājot paredzētās pensijas un pabalstus, izmaksājot algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem, līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzsver ministrs.

Ir jāatgādina, ka valdībai, nesaņemot mandātu turpmākai sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem, jau šogad, pirmajā ceturksnī, Latvija var nesaņemt paredzētos 500 miljonus eiro (350 miljonus latu) no Eiropas Komisijas un 300 miljonus eiro (210 miljonus latu) no SVF. Tas savukārt apdraud Satversmes tiesas sprieduma nekavējošu izpildi, kas paredz izmaksāt pensionāriem pensijas pilnā apmērā jau šā gada februārī un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009.gada 1.jūlija vienā maksājumā - aprīlī.

Tāpēc, ja šodien spēsim vienoties, kā arī turpināt iesākto ceļu, veicot nepieciešamās reformas, Latvija no krīzes izkļūs krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Šis ir tiešām izšķirošs brīdis, kas nosaka to, vai mēs esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski, Saeimas deputātiem uzsvērs Repše.

Minētajam dokumentam ir arī papildus pievienots ierobežotas pieejamības vienošanās dokuments ar starptautiskajiem aizdevējiem. Deputāti ar minēto dokumentu var iepazīties Saeimas "slepenajā istabā", bet, lai to izlasītu, ir jāpierakstās rindā. Dokuments ir uz 100 lapām angļu valodā ar neoficiālu tulkojumu latviešu valodā.