Senaizmirstais ielūgums Putinam pārvēršas atteikumā Kirilam

Neatceļot savulaik Valda Zatlera izteikto uzaicinājumu Vladimiram Putinam apmeklēt mūsu valsti, Valsts prezidents Andris Bērziņš tajā pašā laikā ir rosinājis atlikt Pareizticīgo baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš ir lūdzis Krievijas Pareizticīgo baznīcas galvu patriarhu Kirilu nebraukt maijā uz Latviju, kā viņš to bija ieplānojis, bet pārcelt vizīti uz vēlāku laiku.

Publiskajā telpā, intervijā Neatkarīgajai, viedokli par nepieciešamību atlikt Krievijas baznīcas patriarha Kirila vizīti pirmais pirms neilga laika pauda pazīstamais advokāts un publicists Andris Grūtups, kurš teica, ka «patriarhs šeit nodarbosies ar militārās ideoloģijas izplatīšanu», jo ir plānojis doties uz Daugavpili un tikties ar tur plaši pārstāvēto krievu kopienu.

Prezidents savā viedoklī neslēpj, ka šāda lūguma pamatā ir notikumi Ukrainā un Krimā, kas saistīti ar Krievijas ofensīvu. Prezidenta rīcība, lūdzot atlikt Kirila vizīti, izskatās pēc mēģinājuma mazināt negatīvo iespaidu, kas radies, vērtējot prezidenta nostāju ap ielūgumu Putinam apmeklēt Latviju. Kā zināms, šī nostāja ap sen aizmirsto ielūgumu Putinam radījusi iespēju savērpt intrigu ap Andra Bērziņa atbilstību amatam: rezultātā gandrīz 700 cilvēku parakstīja atklātu vēstuli valdībai un Saeimas deputātiem, aicinot Andri Bērziņu izvērtēt iespējas turpināt ieņemt prezidenta amatu.

Aptaujātie Saeimas politiķi Valsts prezidenta rīcību uzskata par kļūdainu, taču atzīst, ka valsts augstākā amatpersona kļuvusi par situācijas ķīlnieku, lai gan pati nav pie tās vainojama.

Teiktais ir pārprasts

Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis Neatkarīgajai atzina, ka A. Bērziņa izteikumi par uzaicinājumu Vladimiram Putinam, visticamāk, ir pārprasti, jo Krievijas prezidenta vizīte nav bijusi tuvākā laika jautājums. «Iespējams, viņa viedoklis tika nedaudz interpretēts,» norāda E. Cilinskis. Šo atziņu Neatkarīgajai apliecināja arī A. Bērziņa palīdze Līga Krapāne, pēc kuras domām, prezidenta teiktais izrauts no konteksta. Tajā pašā laikā E. Cilinskis uzskata, ka prezidenta paziņojums attiecībā uz metropolīta vizīti Latvijā ir bijis izsvērts un pareizs. «Metropolīta Kirila ciešā sasaiste ar Kremli nevienam nav noslēpums. Tādēļ Andra Bērziņa lēmums atlikt metropolīta ierašanos ir skaidri definēta politiskā nostāja,» atzina E. Cilinskis.

Var tikt izmantots pret Latviju

Arī partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ir pārliecināts, ka metropolīta vizītes atcelšana ir bijusi pareiza, lai gan tā varētu radīt Latvijai nevēlamas sekas. «Kirils ir pietuvināts Kremļa galmam, tādēļ viņa neaicināšana uz Latviju ir pielīdzināma atteikumam oficiālajai varai. Tiesa, Krievijas mediji šo faktu varētu izmatot, lai kārtējo reizi runātu par Latvijas valsts neiecietību pret krievvalodīgajiem, pareizticīgajiem un Krievijas pilsoņiem, taču par to nebūtu jāsatraucas,» atzina Dz. Zaķis. Tajā pašā laikā politiķis bija pārliecināts, ka atteikums patriarham Kirilam daļēji varētu būt saistāms ar pārmetumiem, ko prezidents saņēma par saviem izteikumiem attiecībā uz Vladimira Putina ierašanos Latvijā. «Iespējams, pašlaik Andris Bērziņš īpaši izjūt sabiedrības spiedienu un ir spiests rīkoties nedaudz izlēmīgāk, nekā viņš to būtu vēlējies,» komentēja Saeimas deputāts.

Spiests lavierēt

Līdzīgu uzskatu pauž arī Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kurš atzīst: «Man Valsts prezidentu pat ir nedaudz žēl. Viņš ir bijis neuzmanīgs ar saviem izteicieniem par Vladimiru Putinu un tagad ir spiests lavierēt starp sev neērtiem jautājumiem.»

Tikmēr politoloģe Ilga Kreituse uzskata, ka garīgos jautājumus nebūtu jājauc kopā ar politiku, tādēļ A. Bērziņa lēmums atlikt patriarha vizīti nav pareizs. «Krievija šajā ziņā neiet pareizo ceļu, jo pārāk pietuvina baznīcu valsts oficiālajai varai. Latvijai, manuprāt, bija jārāda cits piemērs un jāizmanto garīgā vizīte, lai runātu par problēmām, kas pastāv starp abām mūsu valstīm,» pauž eksperte.

***

VIEDOKLIS

Līga Krapāne, Valsts prezidenta padomniece :

– Atteikums metropolītam Kirilam nekādā veidā nav saistīts ar jautājumu par Vladimiram Putinam izteikto uzaicinājumu. Vēstule Kirilam tika parakstīta jau 17. martā, savukārt izteikumi par Krievijas prezidentu izskanēja nedēļu vēlāk. Turklāt tie tika izrauti no konteksta un pilnībā neatspoguļo prezidenta viedokli.