Smagnējā, uzpūstā valsts pārvalde ir tēma, ko kā karstu kartupeli viļā jau ne pirmā valdība, un arī Laimdotas Straujumas pirmo darbu sarakstā nonācis ierēdniecības jautājums.
Pašlaik diskutē par atsevišķu ministriju pārcelšanu uz reģioniem, savukārt neefektīvo ierēdņu darbu, kam pretim ir arī zems atalgojums, plānots uzlabot ar štatu samazināšanu un algas pielikumu labākajiem.
L. Straujuma nav pirmā, kura mēģinās izkustināt stagnāciju valsts pārvaldē, kas kā Sīzifa akmens nav padevies nevienam no viņas priekšgaitniekiem. Valsts pārvaldes reforma tika uzsākta jau tālajā 1993. gadā, taču reorganizācijas norit gausi un ar milzīgu ministriju pretestību.
Par ierēdniecības optimizēšanu pirms četriem gadiem iestājās ekspremjers Valdis Dombrovskis. Šo ideju pirms diviem gadiem aktualizēja arī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba 2012. gadā akcentēja, ka valsts ierēdniecība savu darbu izpilda slikti un visus nepieciešamos procesus Latvijā spētu paveikt daudz mazāks ierēdņu skaits.
Arī pašlaik ierēdņi, visticamāk, sāk gatavot barikādes, jo publiskajā telpā izskanējušas vairākas radikālas ieceres par izmaiņām valsts pārvaldes sistēmā.
L. Straujuma uzskata, ka neefektīva un attiecīgi slikti atalgota valsts pārvalde būtu skaitliski jāoptimizē, kas ļautu palielināt algas labākajiem speciālistiem. Savukārt tas nosaka ģenerālās tīrīšanas nepieciešamību valsts pārvaldē, analizējot katra darbinieka paveikto.
E. Dreimane Neatkarīgajai uzsver: «Premjerministres un Valsts kancelejas redzējums par valsts pārvaldes cilvēkresursu politiku pilnībā sakrīt. Galvenā uzmanība, veicot izmaiņas, jāpievērš valsts pārvaldes procesu izvērtējumu katrā nozarē, ar mērķi – padarīt procesus efektīvākus. Svarīgi ir panākt, lai iestāžu vadītāju un ministriju valsts sekretāru izvērtējums tiktu veikts pēc būtības, atsakoties no formālas pieejas. Uzskatu, ka šāda – pieeja pēc būtības – ikvienam iestādes vadītājam ļautu saprast, kuras funkcijas var veikt efektīvāk, no kurām ir iespējams atteikties vai kuras ir iespējams apvienot (ņemot vērā IT procesu attīstību arī valsts pārvaldē). Manuprāt, šāda pieeja dotu iespēju izvērtējuma rezultātā atbrīvojušos līdzekļus novirzīt rezultatīvāko iestādes darbinieku motivācijai.»
Valsts kanceleja prognozē, ka ministrijas izrādīs aktīvu pretestību jaunajam Valsts dienesta likumam, kas paredz būtiskas izmaiņas ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku ikdienā. Viena no novitātēm noteiktu lielāku atbildību visiem valsts pārvaldes darbiniekiem par savu tiešo pienākumu nepildīšanu. Turklāt visi valsts pārvaldē nodarbinātie turpmāk tiktu atlasīti atklātos darba konkursos. Likumprojektā arī piedāvāts samazināt maksimālo slimošanas laiku, kura laikā nedrīkst uzteikt darbu. Kā zināms, ne viens vien ierēdnis šo normu ir izmantojis negodprātīgi, lai atlaišanas draudu gadījumā saglabātu savu amatu. Sagatavotajā likumprojektā piedāvāts ieviest arī valsts pārvaldē nodarbināto speciālistu rotāciju uz pašvaldības iestādēm, pret ko skaļi sākušas protestēt pašvaldības.
Par sava veida rotāciju pašlaik runā arī premjerministre un jaunie nozaru ministri. Proti, lai decentralizētu valsts pārvaldi un atrastos tuvāk tautai, piedāvāts Kultūras ministriju pārcelt uz Cēsīm, savukārt Zemkopības ministrija varētu atrasties Jelgavā. Šīs ieceres vairāk gan ir deklaratīvas, jo katru dienu doties uz reģioniem, visticamāk, būtu grūti gan ministriju darbiniekiem, gan pašiem ministriem.
Plānots, ka, ieviešot valsts pārvaldē jaunu novērtēšanas sistēmu, ierēdņi vairs nevarēs atsēdēt darba dienu. Pašlaik valsts pārvaldē nodarbinātais pats veic savu novērtēšanu, un vēlāk komisija to izvērtē. Taču nav skaidru kritēriju, kas īsti ir jāvērtē, līdz ar to vērtējums ir subjektīvs. Savukārt jaunajā sistēmā jau gada sākumā katram nodarbinātajam tiks noteikti skaidri mērķi, kas gada laikā ir jāsasniedz.