Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam vērtēs vispārējā kārtībā, nevis ārkārtas – kā to vēstulē premjerministram Valdim Dombrovskim lūdza KNAB priekšniekam padotie darbinieki.
Rīkojumu, saskaņojot savas darbības ar premjeru, viņa prombūtnes laikā parakstījusi premjerministra pienākumu izpildītāja labklājības ministre Ilze Viņķele. Saskaņā ar šo lēmumu komisijas, kurai savs slēdziens jāsagatavo līdz 17. novembrim, vadītājs būs Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis. Viņa vadītajā komisijā darbosies arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.
Premjerministra preses sekretārs Mārtiņš Panke uzsver, ka šī J. Streļčenoka darbības un tās rezultātu izvērtēšana notiks saskaņā ar valsts ierēdņu regulārās vērtēšanas sistēmu, kas paredz, ka ierēdņiem šādas pārbaudes jāiztur reizi divos gados. KNAB vadītājam šī būs pirmā pārbaude.
Savukārt KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita ZandersoneReisa vēstulē Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai, ģenerālprokuroram un premjerministram lūdza, lai tiktu viņu priekšnieka atbilstība amatam izvērtēta ārpus kārtas.
Savā vēstulē viņi apgalvo, ka J. Streļčenoks izmanto tam doto varu, lai dezorganizētu biroja darbu.
Pats KNAB vadītājs kategoriski noraida viņam vērstos pārmetumus un uzskata, ka tiem nav nekāda faktoloģiskā pamatojuma, bet ņemti vērā vien subjektīvi pieņēmumi un izdomājumi, kas klaji maldina sabiedrību. «Minētās darbības veiktas, lai iespējami diskreditētu mani kā valsts varas pārstāvi sabiedrības acīs un mazinātu uzticību manai darbībai kopumā,» uzskata J. Streļčenoks.
Biroja priekšnieks šo jau ilglaicīgo konfliktu starp viņu un padotajiem saista ar vēlmi ietekmēt viņu situācijā, kad viņš realizē kontroles un uzraudzības funkcijas pār biroja amatpersonu darbības tiesiskumu, cerot tādējādi destabilizēt KNAB vadītāja darbu un tādā veidā, iespējams, cerot izvairīties no atbildības pārkāpumu konstatācijas gadījumā.
Par KNAB darba uzraudzīšanu atbildīgās amatpersonas pieļauj, ka biroja iekšējo konfliktu pamatā varētu būt nepilnības biroja institucionālajā un strukturālajā shēmā. Lai konstatētu tās un novērstu, jau kopš augusta darbojas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā darba grupa. Līdz ar valsts iestāžu pārstāvjiem šajā darba grupā iesaistīti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas par J. Streļčenoka darbību nav augstās domās.
Ģenerālprokurors, neprecizējot laiku, kad viņa vadītās darba grupas rezultāti tiks publiskoti, sola, ka uz tiem vairs nav ilgi jāgaida. Iespējams, ka abas darba grupas ar savu atzinumu klajā nāks vienlaikus un, tikai izvērtējot abus slēdzienus, tiks pieņemts lēmums par J. Streļčenoka nākotni birojā.
Konflikti starp J. Streļčenoku un viņa padotajiem ir caurvijuši abus aizvadītos gadus, kopš viņš vada biroju. Kādreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs to skaidro ar J. Streļčenoka un kādreiz arī viņa vietnieces Jutas Strīķes vēlmi pašai vadīt biroju.